Šad tad cilvēciņi izsaka ideju- priekš kam vēsture, lūk ekzaktās gudrības gan ir veselīgi apgūt...tad nu tas, ko var mācīties no vēstures.
Ko var mācīties no vēstures7
648
0
Kaut kad labi sen- XVI gs Vācijā ceļojošs paukotājs izsauca uz dueli vietējo maiznieku. Tas sava sabiedriskā stāvokļa dēļ nevarēja atteikties no divkaujas, sameklēja zobenu un sakapāja ieklīdeni bifštekā. Pirms kļūt par maiznieku, vīrs bija 10 gadus kalpojis par landsknehtu ar dubultu algu. Un tas viss tāpēc, ka vajag tomēr noskaidrot, kam var piekasīties, kam ne.
Reiz XVII gs Itālijā ceļojošs paukotājs izsauca uz dueli vietējo skroderi, kurš sava sociālā statusa dēļ nevarēja atteikties piedalīties divkaujā. Bet, pateicoties saviem sakariem, viņš nolīga 10 vietējos bandītus, kuri notvēra ieklīdeni, kad viņš gāja laukā no bordeļa, viņu piekāva un aplaupīja. Viņš novārtījās pa gultu trīs nedēļas, un viņam nācās atstāt pilsētu bez graša kabatā, jo visu, kas palika pēc aplaupīšanas, viņš bija spiests atdot ārstiem.
Un tas viss tāpēc, ka, pirms ar kādu sakašķēties, ir veselīgi uzzināt, kas ir viņa draugi.
Reklāma
Sensenos laikos XV gs Vācijā ceļojošs paukotājs izsauca uz dueli jaunu mākslinieku, kurš no divkaujas nevarēja atteikties. Makslinieks sadūra paukotāju ar zobenu, bet pēc tam sagrāba pretinieka apbruņoto roku un nosvieda uzbrucēju zemē, paturot viņa roku satvērienā. Ievainojums sadzija, bet vairāk ieklīdenis nepaukojās- ja ir trīs vietās lauzta roka, vienkārši nespīd. Bet tas viss tāpēc, ka pirms ar kādu sakašķēties, ir vērts uzzināt, kā viņu sauc, un ar ko viņš nodarbojas. Ja nu tas ir Albrehts Dīrers, kurš ilustrē grāmatas par paukošanu un cīņu.
Reiz XVIII gs Francijā ceļojošs paukotājs izaicināja uz cīņu vietējo vīndari, kurš nevarēja atteikties no divkaujas, bet aizgāja pēc padoma pie paukošanas skolotāja, kuram netālu bija zāle. Atnesa viņam muciņu lieliska vīna un pastāstīja par problēmu.
"Viss būs OK! " - teica paukošanas skolotājs-"Galvenais ir manevri. Es aiziešu paskatīties uz tavu pretinieku." Un, nolicis neaso rapieri un paņēmis asu, gāja meklēt iebraukušo paukotāju. Atradis viņu krogā, meistars uzsāka strīdu, izsauca paukotāju uz divkauju, un sadūra viņam abas rokas. Atgriezies zālē, kur viņu gaidīja saskumušais vīndaris, paukošanas meistars teica:
"Tagad šim ķēmam būs grūti paukoties, un, ja viņš tomēr izlems par labu divkaujai, tu bez problēmām ar viņu tiksi galā- vienkārši pasit viņa zobenu sānis un dur lūk šādi..." .
Pāris stundas vīndaris vingrinājās izpildīt batmanu ar dūrienu, bet nākošajā dienā uzzināja, ka paukotājs ir pazudis no pilsētas.
No tā laika paukošanas meistars dzēra vislabāko vīnu, bet vīndaris trīs reizes nedēļā trenējās paukošanā. Bet tas viss tāpēc, ka ir labi paprasīt padomu pieredzējušiem draugiem.
Reiz Polijā ceļojošs paukotājs izsauca uz divkauju vietējo desinieku, kurš neatteicās no divkaujas, bet aiz labas sirds tomēr uzaicināja ieklīdeni vakariņās, pieberot desai kārtīgu indes porciju. No rīta klusiņām paukotāju apraka aiz šķūņa.
Bet tas viss tāpēc, ka ne vienmēr citi spēlēs pēc tevis izdomātajiem noteikumiem.
Reklāma
Kādu XVI gs itāļu arhitektu un mākslinieku izsauca uz dueli ceļojošs paukotājs. Bet tikko uzzināja, ka sataisījies cīnīties ar pašu Kamilu Agripu, pārbijās no savas nekaunības, trīs reizes atvainojās un aizbrauca mājās.
Bet tas tāpēc, ka ir labi lasīt grāmatas, kā citādi varētu zināt, kā sauc paukošanas rokasgrāmatas autoru.
Reiz senajā Rīgā ceļojošs paukotājs mēģināja krogā izsaukt uz dueli vietējo mucinieku. Mucinieks, nenoklausījies līdz galam, ar vienu dūres sitienu aizlidināja paukotāju līdz pretējai sienai. Ar lauztu žokli jautājums par dueļiem, protams, vairs nav aktuāls.
Bet tas viss tāpēc, ka ir vērts uzzināt vietējās tradīcijas- ne visur ir cieņā zobenu cīņas, bet jautājumus ar idiotiem, kuri uzkasās svešai kompānijai, tomēr tauta risina sekmīgi.
Tev patiks šie raksti
