Klintis2

Ūdens veidoti un neskaitāmo plūdu nopulēti, šāda tipa šaurie kanjoni ir izveidoti vertikāli tieši akmenī, radot dziļas spraugas. Tās ir plecu platumā, taču vismaz 30 metrus dziļas. Kanjonos iespīdošā saules gaisma rotaļās pa smilšakmens sienām, visā krāšņumā izceļot iežu sarkanos un dzeltenbrūnos toņus.

Skaistais iežu atsegums Austrālijas rietumos savas viļņotās formas dēļ atgādina jūras vilni, kas tūlīt metīsies krastā pret klinti. Patiesībā tas ir 15 metrus augsts granīta veidojums, kuru pirms parādīšanās virszemē ir skārusi erozija. Jāpiebilst, ka šī ir viena no vairākām tā dēvētajām viļņu klintīm pie Hyden pilsētas.

Glen kanjonu veido klintis, kuras gadu tūkstošiem „izgrauzusi” Kolorādo upe. Šodien tas iekļauts Powell ezera rezervāta teritorijā. Smilšakmens klintāji paceļas pār rāmi plūstošo upes ūdeni. Kanjona teritorijā pieejamas makšķerēšanas, laivu braucienu, niršanas un peldēšanas aktivitātes, kuras uzrauga Nacionālo Parku dienests.

Nambung slavenie klinšu tornīši ir erozijas skarta kaļķakmens veidojumi, ko daba radījusi aizvēsturiskas jūras vietā no tās uzkrātajiem nogulumiežiem. Reiz dziļas smilšu kārtas klāti, šodien šie tornīši stāv saules gaismas apspīdēti, jo tuksneša vējš gadsimtu gaitā smiltis ir aizpūtis projām.

Piekrastes zemesrags iestiepjas jūrā Garrapata pludmalē, kas vienlaikus ir arī valsts nozīmes parks pie ASV 1. lielceļa, netālu no Carmel pilsētas. Klintīs, ko bieži ieskauj migla, triecas okeāna viļņi. Savukārt virs tām plešas sarkankoka birzis, kas veras ūdens plašumos

Pasakainas akmens grēdas ir tipiska Monumentu ielejas ainavas sastāvdaļa. Ieleja atrodas Navajo cilšu parkā, kuru vietējie uzraugi aizsargā gluži kā īstu dabas rezervātu. Straujās parka upes arī ir palīdzējušas veidot interesantos akmens veidojumus, aizskalojot smiltis un nogulsnes. Rezultātā Monumentu ieleja liek sajusties kā uz Marsa nonākušam.

Milzīgi olas formas laukakmeņi, dēvēti par Karlu Karlu, gozējas tuksneša saulē Devil’s Marbles dabas rezervātā Austrālijas Ziemeļu teritorijā. Dažādie veidojumi šajā vietā ir radušies no sacietējušas lavas, kuru gadsimtu laikā skārusi erozija.

Velna torni popkultūra iepazina ar Steven Spielberg 1977. gada filmu „Close Encounters of the Third Kind” (Trešās pakāpes tuvais kontakts), Šis tornis ir 300 metrus augsts, monolīts bazalta gabals. Tā augšējā daļa ir cilindriskas formas un uz tās izvietojušās daudzas mazas bazalta kolonnas un plaisas.