Kautkas par Austrāliju2

Nacionālās īpašības Galvaspilsēta: Kanbera Platība: 7 682 300 kv.km Iedzīvotāji: 17.900.000 Oficiālā valoda: angļu Galvenā reliģija: kristieši 76% Politiskā sistēma: daudzpartiju demokrātija Naudas vienība: Austrālijas dolārs Mūža ilgums: 77 gadi Ģeogrāfija un klimats Lielākā daļa Austrālijas iekšzemes rajonu ir sausi un karsti, tāpēc tur ir maz pilsētu un apmetņu. Alispringsa, kas atrodas valsts vidienē, sākumā bija stacija, kura apkalpoja telegrāfa līniju starp Darvinu un Adelaidu. Lielie attālumi, kas šķir apdzīvotās vietas, kavē daudzus bērnus apmeklēt skolu, un mācības notiek pēc tālmācības metodes. Apmēram 85 % austrāliešu dzīvo piekrastes pilsētās vai to tuvumā. Tur atrodas lielākā dala skolu, slimnīcu, biroju un rūpnīcu un dzīve ir daudz vieglāka nekā attālākajās pilsētās un vidienes fermās. Pilsētās tiek būvētas koka vai mūra mājas, bieži ar verandu, kā ari iekšējo pagalmu barbekjū novietošanai. 60 % iedzīvotāju dzīvo piecās lielākajās pilsētās. Viena no tām ir Sidneja. Austrālija atrodas dienvidu puslodē, tās platība ir 7 772 535 kvadrātkilometri. Vairāk nekā 70% no valstī mītošajiem 20 miljoniem iedzīvotāju dzīvo piekrastes joslā, jo tur ir maigāks klimats. Galvaspilsēta Kanbera atrodas Federālās galvaspilsētas teritorijā, bet valsts lielākā pilsēta ir Sidneja. Valstī ir desmit starptautiskās lidostas, deviņas pasažieru ostas. Austrālija ir pasaules vecākais kontinents, kuru jau vairāk nekā 60 000 gadus apdzīvo aborigēni. Laika gaitā Austrālija kļuvusi par valsti, kurā dzīvo apmēram 20 miljoni cilvēku. Valsts kontrastē starp seno vēsturi, pirmatnējo dabu un valsts iedzīvotāju vitalitāti un jauneklīgo enerģiju. Austrālija ir nozīmīgs pludmales kultūras centrs. Valsts piekrastē ir gan okeāna viļņu apskalotas garas, smilšainas pludmales, gan klusi, apslēpti līcīši. Gandrīz visi austrālieši no savām mājām var nokļūt pludmalē pāris stundu laikā vai pat ātrāk, un karstās vasarās ūdens lieliski atveldzē saulē sakarsušos ķermeņus. Sērfošana jau izsenis ir nacionālais sporta veids, un piekrastē regulāri notiek sērfotāju karnevāli un sacensības. Labākās sērfošanas vietas Austrālijā atrodas Jaundienvidvelsas piekrastē, Kvīnslendas dienvidu piekrastē, it īpaši Sērfotāju paradīzē un Saulainajā krastā. Vasarā daudzviet sērfot nav iespējams, jo tur, kur nav uzstādīti īpaši aizsargtīkli, ūdeņos čum un mudž indīgās jūras medūzas. Daudzviet Austrālijas pludmalēs var atpūsties vai visu gadu. Austrālijas valsts dienvidu daļā pavasaris sākas septembrī, vasara ir no decembra līdz februārim, no marta līdz maijam dabā valda rudens, bet jūnijā sākas ziema. Austrālija ir vismazākais zemes kontinents, bet tas izceļas ar izteikti savdabīgu dabu. Šis ir unikālas dabas un unikālu dzīvnieku kontinents. Austrālija (Australia), Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia) ir valsts dienvidu puslodē. Ietver sevī visu Austrālijas kontinentu, kā arī Tasmāniju un citas mazākas salas piekrastē. Indijas un Klusajā okeānā atrodas tā saucamās Austrālijas ārējās teritorijas – Ziemassvētku sala, Norfolkas sala, Koraļļu jūras salu teritorija, ašmora un Kartjē salas, Hērda un Makdonalda salas, kā arī Austrālijas štatiem administratīvi pakļautās Lorda Hava sala un Makvori sala. Austrālijas tuvākās kaimiņvalstis ir Indonēzija, Austrumtimora, Papua-Jaungvineja ziemeļos, Zālamana salas, Vanuatu, Jaunkaledonija ziemeļaustrumos un Jaunzēlande dienvidaustrumos. Austrālija ir vienīgā valsts pasaulē, kura aizņem visu kontinentu. Pamatiedzīvotāji Vārds aborigēns nozīmē no sākuma, un aborigēni tic, ka ir apdzīvojuši Austrāliju no laika gala. Viņi pamatīgi pārzina šo zemi. Sievietes te vāca augļus un riekstus, apstrādāja zemi, vīrieši medīja dzīvniekus -ķengurus un oposumus. Aborigēnu kultūras pamatā ir tā pasaule, kas, pēc viņu ticējumiem, pastāvēja ilgi pirms tam, kad tika radīta zeme un visas dzīvās būtnes. Vairāk nekā 42 000 gadus Austrālijas pamatiedzīvotāji bija aborigēni. Pirmie no Eiropas Austrāliju sasniedza salīdzinoši nesen, tikai 1606. gadā, kad tur ieradās holandiešu pētnieki. Austrālijas austrumu pusi 1770. gadā savā pakļautībā pārņēma Lielbritānijas Karaliste un Jaundienvidvelsā izveidoja noziedznieku koloniju, kurus izsūtīja no savas valsts. Aborigēni, kurus līdz 1968. gadam Austrālijā oficiālā statistika neuzskaitīja, kopā ar metisiem ir tikai ~1% iedzīvotāju. Tos veido ~300 valodās runājošu cilšu grupa, mazāk kā viena trešdaļa aborigēnu dzīvo rezervātos (izolētos, dzīvei mazpiemērotos ziemeļu un centrālajos apvidos). Pārējie apmetušies fermās, pilsētās, strādā nekvalificētu darbu. Austrāliešu nāciju veido galvenokārt angļu, skotu, īru un velsiešu pēcteči (74,1% angloaustrālieši), kā arī Britu salās dzimušie imigranti. Pēc 2. pasaules kara palielinājās itāļu (4,5%), grieķu (2,2%), Vāciešu, holandiešu, spāņu, maltiešu, arī austrumeiropiešu tautu emigrantu ieceļošana, bet "krāsainā imigrācija" no 19. gs. beigām tika ierobežota. Pamatkontingents veidojās, sākot ar 19. gs. 2 pusi (pēc zelta atradņu atklāšanas 1851. - 1861. iedzīvotāju skaits trīskāršojās). 20. gs. dabiskais pieaugums jau ir pārsvarā pār mehānisko pieaugumu (imigrāciju). Austrālija ir viena no retāk apdzīvotajām pasaules valstīm. Apdz. blīvums 3 cilv./km², Rietumaustrālijā 1 cilv. uz 7 km², Ziemeļu teritorijā pat 1 cilv. uz 15 km². Visblīvāk apdzīvota DA daļa - Viktorija (bez Melburnas - 6 cilv./km²) un A piekraste. Pilsētā ~86% iedz., 10 lielākajās pilsētās - divas trešdaļas Austrālijas iedz. (visas atrodas piekrastē). Austrālijas vidienē lauku mazpilsētas un kalnrūpniecības ciemati. Dzīvnieki Austrālija pārsteidz ar savu dzīvnieku valsti, jo daudzi tās pārstāvji, ko mēs varam aplūkot zooloģiskajā dārzā, tur dzīvo brīvā vaļā. Piemēram, par koalām - viņi tup eikaliptos. Izrādās, koalas uzturā izmanto tikai vienas noteiktas eikaliptu sugas koka lapas. Koalas ir ļoti mierīgi, nodarbināti paši ar sevi, uz cilvēku klātbūtni tie pat nereaģē. Austrālijā ir daudz nacionālo parku, kas ļauj iepazīt tās tropiskos mežus un dzīvniekus. Parkos no koka dēlīšiem ierīkotas speciālas takas, tāpēc nav atļauts staigāt, kur ienāk prātā. Austrālija ir ķenguru zeme, vismazākos ķenguru sugas pārstāvjus sauc par valabijiem. Esot šajā zemē ir iespēja sasveicināties pat ar pingvīniem, piemēram, Filipu salās var baudīt mazo pingvīnu parādi. Pēc saulrieta pingvīni barā nāk laukā no okeāna, lai nakti pārlaistu krastmalas alās. Daudz ieceļotāju Austrālijas vēsture ir cieši saistīta ar Lielbritāniju, tāpēc popularitāti nav zaudējusi arī tās karaliene. Lielākajās pilsētās dzīvo daudz ieceļotāju, kas Austrālijā mīt no paaudzes paaudzē. “Alisspringsas pilsētiņā redzējām arī aborigēnus, kas nelabprāt ļaujas fotografēties. Vispirms ir jāprasa atļauja. Viņiem vairs nav iespējams dzīvot dabīgā vidē, tāpēc daļa aborigēnu labprāt iedzer. Sidnejā grupa aborigēnu tūristiem sniedza nelielu koncertu. Austrālijā šobrīd mīt apmēram 350 000 aborigēnu, kādreizējo 800 000 vietā,” stāsta Laimonis. Viņš pārliecinājies, ka Austrālijas vidienē sadzīves apstākļi ir apgrūtināti - liels karstums, sausums, smiltis, ne visur pieejams ūdens, tomēr tie, kas tur dzīvo, protot pārtiku rast arī dabīgajā vidē. “Austrālieši salīdzinājumā ar mums vairāk pelna, bet maksā lielākus nodokļus, dārga ir veselības aprūpe, augstas preču cenas. Ievēroju, ka viņi gandrīz nelieto alkoholu. Ja kāds to dara, tad tie ir tūristi,” pārliecinājies ceļotājs. Reliģija Reliģiskā piederība Austrālijā (pēc 2001. gada datiem): • Katoļi - 26,4% • Anglikāņi - 20,5% • Kristieši - 20,5% • Budisti - 1,9% • Musulmaņi - 1,5% • Citi - 1,2% • Nenosacīts - 12,7% • Netic nevienam - 15,3%

Daudzi ceļotāji dodas uz Austrāliju tās plašās, daudzveidīgās un unikālās dzīvnieku pasaules dēļ