Kas ir labāks - suns vai kaķis?16

2. raunds - Kurš agrāk sāka dzīvot kopā ar cilvēkiem? Zinātnieki salīdzināja suņu un viņu tuvāko radinieku vilku DNS, lai varētu noteikt suņu pieradināšanas laiku. 1997. gadā Kalifornijas universitātes zinātniskā grupa Roberta Veina vadībā izpētīja, ka pelēkie vilki - tuvākie suņu radinieki - tika piejaucēti aptuveni 135 000 gadus atpakaļ. Pēc tam tika izvirzīta otra versija, proti, ka vilku piejaucēšana notikusi 50 000 gadus atpakaļ. Dažiem pētniekiem ir vēl cita versija - suns ar cilvēkiem kopā dzīvo vēl nesenāk, tikai 15 000 gadu. Kad īsti tika piejaucēti kaķi, arī precīzi noskaidrot nav izdevies. Zīmējumi uz seno ēģiptiešu kapeņu sienām norāda, ka kaķi bijuši populāri mājdzīvnieki kā minimums 3 000 gadus pirms mūsu ēras. Daži pētnieki pauž viedokli, ka kaķi cilvēku mājās ieradušies uzreiz pēc tam, kad cilvēki sākuši nodarboties ar zemkopību, jo tur, kur glabājas graudi, noteikti mitinās daudz peļu. Kur peles, tur kaķi. 2007. gadā tika salīdzināts kaķu DNS visās teritorijās, kur tika piekopta pirmā zemkopība un tika noskaidrots, ka jau 9 500 gadus atpakaļ kaķi ir bijuši cilvēku mājdzīvnieki. Rezultāts - 1:1.

3. raunds - Pieķeršanās saimniekam . Zoopsihologi pielīdzina dzīvnieka un saimnieka attiecības vecāku attiecībām ar bērniem. Kad vecāki ir blakus, mazulis ir laimīgs un cenšas izzināt visu jaunu sev visapkārt. Kad vecāku blakus nav, mazulis ir nelaimīgs un cenšas pieķerties pirmajam pretīmnācējam. Suņi, kas piedalījās testā, uzskatāmi pierādīja augstākminēto, bet kaķi neko tādu neizrādīja, apgalvo Budapeštas universitātes profesors Ādams Miklozī. Cik ļoti kaķis pieķeras savam saimniekam, tā arī ir palicis noslēpums. Zināms vienīgi tas, ka kaķiem nepatīk savas ierastās dzīvesvietas maiņa. Kaķi savā būtībā ir neatkarīgāki par suņiem un vispār vairāk vienpatņi. Suņi labprātāk izvēlas dzīvi kopā ar cilvēkiem. Zinātnieki, veicot testus, noskaidroja, ka, piedāvājot 4 mēnešus vecam kucēnam izvēlēties cilvēku sabiedrību vai suņveidīgo kompanjonu, kucēni labprātāk izvēlas cilvēku. Rezultāts - 1:2.

4. raunds - Popularitāte cilvēku vidū . Speciālisti ir aprēķinājuši mājdzīvnieku popularitāti cilvēku vidū. Te nu jāsaka, ka kaķi izcīnījuši lielu pārsvaru pār suņiem. Eiropas Savienības dalībvalstīs tika uzskaitīti 204 miljoni kaķu un 173 miljoni suņu. Rezultāts - 2:2.

5. raunds - Intelekts . Kolliju šķirnes suņi, piemēram, ir spējīgi iegaumēt aptuveni 200 vārdu nozīmi. Taču arī suņi ar mazāku spēju izšķirt dažādu vārdu nozīmi spēj sekmīgi apgūt dažādas komandas. Turklāt suņi perfekti "nolasa" savu saimnieku žestus, mīmiku, ķermeņa valodu un vienmēr uztur acu kontaktu ar cilvēku. Kaķi ir mazāk paklausīgi un motivēti saprasties ar cilvēkiem. Ja runa iet par ēdienu, tad suņi cenšas to nopelnīt, tikmēr kaķi vienkārši to pieprasa. Rezultāts - 2:3.

6. raunds - Problēmu risināšana . Ne suņi, ne kaķi vairumā gadījumu nespēja veikt testus, kas saistīti ar barības iegūšanu. Kad zinātnieki vēlējās, lai dzīvnieki notiesātu dažādus barības gabaliņus konkrētā secībā, tie rija visu bez izvēles. Kad mēģināja slēpt barību un marķēt slēpņus, ne suņu, ne kaķi uz to nereaģēja. Vislielāko attapību izrādīja suņa radinieki vilki, kuri iemācījās atvērt durvis, tikai vienu reizi novērojot, kā to izdara cits vilks. Suņi, savukārt, vairākkārt redzēja, kā tiek atvērtas durvis, bet paši tās atvērt neiemācījās. Šo raundu vinnē suņi, jo vilki ir suņu priekšteči, nevis kaķu. Turklāt ir vēl sarežģītākas problēmas un to risinājumi. Piemēram, suni var apmācīt par neredzīgo pavadoni, bet kaķi nekad. Rezultāts - 2:4.

7. raunds - Balss . Suņi rej, kaķi ņaud, lai iedarbotos uz cilvēkiem. Tiesa gan, kaķu vokālais repertuārs ir krietni nabadzīgāks nekā suņiem. Acīmredzot to ietekmēja suņu vēlme dzīvot kopā ar cilvēkiem un kontaktēties ar viņiem. Taču kaķiem šajā ziņā piemīt vēl kāds talants - murrāšana. Par to kaķiem no cilvēku puses tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, jo zinātnieki noskaidrojuši, ka cilvēkiem zemapziņā kaķa murrāšana asociējas ar bērna balsi. Rezultāts - 3:4.

8. raunds - Apmācība . Suņi ir vieglāk apmācāmi, nekā jebkuru citi dzīvnieki. Šimpanzes un delfīni mācās dažādas lietas, cenšoties atdarināt redzēto, bet suņi vislabāk pakļaujas pedagoģiskām metodēm - tos apmācot. Viņi reaģē uz balss komandām, žestiem, mīmiku un cilvēka ķermeņa valodu. Kaķiem šajā ziņā līdz suņiem ir tik tālu kā līdz Mēnesim. Suņi cenšas izpildīt to, ko cilvēks no viņiem prasa, līdz ar to viņi daudz nopietnāk attiecas pret cilvēkiem. Turklāt zinātnieku grupa no Kolorado universitātes nonākuši pie slēdziena, ka suņiem var tikt piemērotas ētiskās normas, t.i., viņi var būt labi audzināti. Rezultāts - 3:5. .

9. raunds - Supermaņas . Redze, oža un dzirde ir vienlīdz svarīgas maņas kā suņiem, tā kaķiem. Cilvēki ir radījuši daudzas šķirnes, speciāli izkopjot šīs suņu maņas, lai izmantotu tās savā labā, līdz ar to, loģiski, ka suņiem tās ir labāk attīstītas nekā kaķiem. Suņa ožas aparāts var saturēt 300 miljonus receptoru, bet kaķiem vidēji ir 200 receptoru. Taču kaķi lieliski redz tumsā. Rezultāts - 4:5.