Krievu propagandai patīk lietot šo vārdu gandrīz visur kur tam nav nekāda sakara ar īsto fašismu. Arī starp mūsu pašu tautiešiem gadās dažādi pārpratumi. Vai nacisti bija fašisti? Vai sarkanie bija tik pat lieli fašisti? Un kas vispār ir fašisms? Šie ir jautājumi, uz kuriem mēģināšu atbildēt šajā rakstā. Nepretendēju uz patiesību, tā ir tikai mana interpretācija.
Vārds ‘’Fašisms’’ nozīmē rīkšu saišķi (‘’fasces’’, no latīņu valodas). Tas bija simbols Romas imperatoru varai. Fašismā tas simbolizē nācijas vienotību. Atsevišķi katra rīkste ir viegli salaužama, taču kopā to salauzt nevar. Fašisms radās Itālijā pēc pirmā pasaules kara, kā atbilde uz komunisma un liberālisma draudiem un iekšpolitisko haosu. Fašisms bija pretreakcija pret visām idejām, kuras Eiropā bija radušās pēc Lielās Franču revolūcijas-individuālismu, liberālismu, demokrātiju, kosmopolītismu, sociālismu. Fašisms bija par spēcīgu līderi (Benito Mussolini, Duče). Fašisti attaisnoja visas metodes varas gūšanā. Visa centrā tika likta valsts; ārpus tās nekādas citas vērtības nepastāvēja, pretēji liberālismam, kurš liek centrā cilvēku, bet valsti uzskata par līdzekli indivīda vajadzību apmierināšanai. Fašisms aizstāvēja imperiālismu un karu-karš tika uzskatīts par dabisku un varonīgu lietu, ar kuru var nodrošināt nācijas slavu. Mussolini gribēja atjaunot Itālijas varenību.
Nacionālsociālismu, jeb nacismu parasti uzskata par fašisma paveidu, taču Padomju, un Krievijas puse reti lieto vārdu nacisms. Nacismā arī pastāvēja vadoņa kults, militārisms, kopīgo interešu uzsvēršana pirms individuālajām interesēm. Taču es nacismu uzskatu par atsevišķu ideoloģiju, kura bija daļēji iedvesmojusies no fašisma, taču to nevar saukt par fašismu. Kāpēc? 1)Nacismā, atšķirībā no fašisma centrālā ir rase, nevis valsts un nācija. Valsts un nācija tiek uzskatīta par rases radītu, tāpēc otršķirīgu, nevis otrādāk. Fašisms sākotnēji nebija rasistisks-daudzi ebreji bija fašisti. 2)Gan fašisms, gan nacisms ir atbilde pret komunismu izmantojot viņu pašu metodes, taču tikai nacisti izmantoja genocīdu kā līdzekli mērķu sasniegšanai. Itālijā nepastāvēja koncentrācijas nometnes, taču nacisti pārņēma šo praksi no PSRS un pilnveidoja to, 3)Nacismā tika īstenota arī sociālisma utopija, taču tikai āriešu rasei
Starp Staļina režīmu un Nacismu var atrast vairāk līdzību, nekā starp fašismu un nacismu. 1930tajos gados Staļiniskais režīms sāka fašismu un nacismu saukt vienkārši par fašismu, lai nošķirtu sevi no šiem režīmiem, lai gan realitātē visi bija totalitāri. Lai saglabātu padomju režīmu pēc Ļeņina nāves, Staļins atteicās no internacionālisma un sāka celt ‘’sociālismu vienā valstī’’. Tika atdzīvināts krievu nacionālisms un daudzas tautas tika deportētas, iznīcinātas un/vai rusificētas, jo tika uzskatītas par draudu režīmam. Tika izveidota paplašināta koncentrācijas nometņu sistēma (tā pastāvēja jau pirms Staļina) un tika īstenota genocīda politika. Pirms Aušvicas bija Ukraina, kas 1933. gadā tika pārvērsta par koncentrācijas nometni valsts apmērā-robežas tika slēgtas, pārtika atņemta un miljoni mira badu. Arī PSRS pastāvēja vadoņa kults, imperiālisms un militārisms (pat izteiktāk kā Itālijā).
Tātad kopsavilkums:a)Fašisms-1.vadonisms, 2.militārisms, 3.imperiālisms, 4.politisko pretinieku iznīcināšana, 5.valsts pāri visam
b)nacisms-1. vadonisms, 2.militārisms, 3. imperiālisms, 4. politisko pretinieku iznīcināšana, 5. rase pāri visam, 6. genocīds un koncentrācijas nometņu sistēma, 7. Sociālisms vienai rasei
c)Staļina komunisms-1.vadonisms, 2.militārisms, 3.imperiālisms, 4.politisko pretinieku iznīcināšana, 5. šķira pāri visam, 6. genocīds un koncentrācijas nometņu sistēma, 7. Sociālisms vienā valstī (kurā dominē krievu nacionālisms).
Secinājumi-trīs režīmi bija atšķirīgi, taču Staļina komunisms un Nacisms bija līdzīgāki, tāpēc nav pamata saukt nacismu par fašismu, ja vien tāpat par fašistisku netiek saukts Staļina režīms.
