›

Karostas stāsti #2 15

545 2

Karostas cietums jeb Virssardze mūsdienās noteikti ir pati atpazīstamākā ēka Karostā. Celta 20gs sākumā kā Kara hospitālis, bet ne dienu netika izmantots kā ārstniecības iestāde. Tā vienmēr tikusi izmantota kā disciplinārsodu vieta. Varām mainoties, mainījās arī ieslodzītie- bija revolucionāri, cara armijas matroži un virsnieki, vācu Vērmahta dezertieri, Staļina laika tautas ienaidnieki, padomju armijas un Latvijas armijas karavīri. Pēdējie ‘’autogrāfi’’ uz kameru sienām atstāti pavisam nesen - 1997.gadā. Tāpēc nav brīnums, ka šo vietu iecienījuši spoki. Un arī tūristi, kuri labprāt apskata vienīgo tūristiem atvērto militāro cietumu Eiropā, no kura neviens nekad nav izbēdzis, un kur uz savas ādas var izjust cietuma ‘’jaukumus’’.

Kā tas nākas, ka Kara hospitālis kļuva par cietumu. Pie tā vainojami matroži. 1905.gada 15.jūnijā uzliesmoja matrožu nemieri, kuri protestēja pret slikto ēdienu. Virsniekiem neizdevās tos nomierināt un kad ieradās papildspēki no armijas, situācija kļuva vēl nokaitētāka. Un kad atskanēja pirmie šāvieni, matroži satrakojās ne pa jokam. Aktīvākie piekļuva pie ieročiem un atklāja pretuguni. Stihiski sākusies sacelšanās ātri arī aprima, bet Karostas virspavēlniecība bija iebiedēta. Lai novērstu šādu situāciju atkārtošanos tā veica plašus arestus un papildināja kājnieku pulkus, lai vajadzības gadījumā dumpjus varētu apspiest. Esošā Virssardze bija par mazu visu arestantu izvietošanai, tāpēc arestantu turēšanai pielāgoja vienu noKara hospitāļa domātajām ēkām.

1919gadā rudenī Liepājas... Autors: GargantijA Karostas stāsti #2

1919.gadā rudenī Liepājas garnizona komandiera Oskara Dankera rīcībā bija tikai 16 rotas un viens jūrnieku eskadrons. Rīgā Brīvības cīņas beidzās 11.novembrī ar uzvaru, bet Liepājai sava uzvara vēl bija jāizcīna. Un pilsēta tam gatavojās. Dzelzceļnieki savās darbnīcās armijas vajadzībām sagatavoja bruņuvilcienu, kuru nosauc par ‘’Kalpaku’’, bet ložmetējus aizdod angļu jūrnieki.
Liepājniekiem ir pašiem sava ‘’Lāčplēša diena’’- 14.novembris, kad pilsētas ziemeļu daļā norisinājās izšķirošās kaujas par pilsētu. Vācu un krievu apvienotais karaspēks Karla fon Plēves vadībā pāri aizsalušajam Tosmares ezeram iebrūk Karostā un ieņem Redānu, Ziemeļu un Vidus fortus. Šķiet, ka cīņa jau beigusies, bet Dankers nolēma vēl pēdējiem spēkiem dot atbildes triecienu. Un negaidīti karavīriem pievienojas pulciņš pavecu vīru, kurus vada Karostas darbnīcu dokmeistars Jēkabs Klaviers- izbijis krievu armijas feldfēbelis. Ar savu pārliecību par uzvaru viņš pārsteidza un iedvesmoja pārējos karavīrus un pirmais iebruka Ziemeļu fortā. Tas palīdzēja atgūt pārliecību par saviem spēkiem un pēc vairākām stundām ienaidnieks jau bēga no pilsētas.
Par izrādīto drosmi Jēkabs Klaviers tika apbalvots ar III šķiras Lāčplēša ordeni un bija viens no vecākajiem (55 gadi) šī ordeņa kavalieriem. Divus gadus vecāks bija tikai Fricis Liepiņš, kurš arī kā brīvprātīgais piedalījās Liepājas aizstāvēšanā.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Arī Latvijas pirmās brīvvalsts... Autors: GargantijA Karostas stāsti #2

Arī Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Karosta bija slēgta militāra pilsēta, taču vietējie strādnieki arī bija vajadzīgi un varēja mierīgi tur uzturēties. Pietika tikai izņemt atļauju, pat fotogrāfija nebija vajadzīga. Bijušās cara armijas kazarmas lieti noderēja arī latviešu karavīriem. Notika arī saviesīgi pasākumi kopā ar civiliedzīvotājiem.
1923.gadā Kara ministrija sāka kara flotes izveidi.Sākumā bija paredzēts, ka ārzemēs uzbūvēs četras zemūdenes, bet Saeimas deputātiem tas šķita par dārgu un Francijā tika pasūtītas tikai divas, kas izmaksāja 6 433 800Ls. 1927.gada 20.maijā abas zemūdenes- ‘’Ronis’’ un ‘’Spīdola’’ sasniedza savu pieraksta ostu Karostā. Pēc Latvijas okupācijas abas zemūdenes tika ieskaitītas PSRS Kara flotes 18. Zemūdeņu brigādes sastāvā. Dīvaini, bet abas zemūdenes netika pārdēvētas, kā tas notika ar kuģiem, vienīgi uzraksts nu bija kirilicā. Tikai gadu abām zemūdenēm nācās peldēt zem sarkanā karoga- 1941.gadā naktī uz 25.jūniju tās un vēl 4 padomju zemūdenes tika nogremdētas Vācijas Kara flotes bloķētās Liepājas ostas akvatorijā. Par šādas pavēles izdošanu Kara flotes bāzes komandieris, kapteinis Kļavinskis vēlāk tika nošauts. 1942.gadā vācieši zemūdenes izcēla un vrakus pārkausēja.

Karostā jau pirms I Pasaules... Autors: GargantijA Karostas stāsti #2

Karostā jau pirms I Pasaules kara cariskā Krievija izveidoja ari hidroaviācijas bāzi. Tieši tāpēc jaunās Latvijas valsts kara aviācijas organizācija sākās tieši šeit. Pirmās lidmašīnas (lietotas, bet ar rezerves daļām) tika nopirktas Itālijā 1923.gadā. Vēlāk arī franču ‘’Harriot HD-17’’, ar kuru savu pirmo lidojumu veic Herberts Cukurs. Tehnika visu laiku pilnveidojās un latviešu lidotājiem tika dota iespēja izmēģināt daudzus no tiem. Pēdējās lidmašīnas divizions saņēma 1935.gadā no Anglijas- trīsvietīgas hidroizlūklidmašīnas ‘’Fairey Seal’’, kas varēja lidot ar 220km lielu ātrumu.
1939.gada oktobrī visi kara objekti tika nodoti Sarkanajai armijai. Hidrolidlauks kļuva par 43.aviācijas eskadriļas bāzi, bet Latvijai piederošās lidmašīnas pārvietoja uz Rīgu.

Karostā no1924 Līdz 1927gadam... Autors: GargantijA Karostas stāsti #2

Karostā no1924. Līdz 1927.gadam dzīvoja leģendārais Herberts Cukurs, jo dienēja Jūras aviācijā. Tieši šeit viņš savam priekam konstruēja lidmašinu C3, ko vēlak nosauca par ‘’Kurzemes hercogieni’’ un veica savu slavenāko lidojumu uz Gambiju Āfrikā. Bet arī dienot šeit Cukuram patika izrādīties un reiz lidošanas akrobātikas paraugdemonstrējumu laikā viņš izlidoja pa Kalpaka tilta apakšu- lidmašīnu no ūdens šķīra vien metrs. Skatītāji, protams, bija sajūsmā, bet Cukurs par šādu pārdrošību saņēma sodu.

Reklāma

Pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma... Autors: GargantijA Karostas stāsti #2

Pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma Karostā cara armijas kazarmās pie Kara slimnīcas kompleksa no 1934.gada līdz 1935.gadam bija ierīkota koncentrācijas nometne. To ieskāva divkāršs dzeloņstiepļu žogs un apsargāja uzraugi sešos sargtorņos. Tādā veidā pie varas esošie izrēķinājās ar saviem pretiniekiem- pārsvarā tie bija sociāldemokrātu politiķi, bet bija arī sabiedrības elite, arī Liepājas mērs Leo Leonhards Lapa. Kopā šeit bija ap 4000 politieslodzīto.Lai tiktu atbrīvoti, bija vien jāuzraksta lūgumraksts , kurā nožēlo izdarīto un jāapliecina lojalitāte Ulmaņa valdībai. Nevienu šeit nespīdzināja, viss notika civilizēti. Cietumnieki paši sevi apkalpoja- zāģēja malku, nesa ūdeni un uzkopa telpas.

Ja interesē, apskaties arī pirmo daļu http://spoki.tvnet.lv/vesture/Karostas-stasti-1/824739

545 2 15 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0