Kārlis Ulmanis (1877-1942), mūsdienās tiek uztverts kā Latviešu tautas genocīda atbalstīājs, komunists, Staļina pielīdējs, dzimtenes nodevējs u.tml. Bet, kas ir petiesībā, to neviens negrib zināt. Dīvaini, bet esmu pamaījis, ka Kārli jo īpaši ienīst komunisti. Kapēc? Tapēc, ka Kārlis padarīja Latviju beigās par vienu no attīstītākajām austrumeiropas valstīm. Daudzi, uzskata, ka Baltijas valstis kopīgi ar citu Eiropas valstu palīdzību, varēja aiztāvēties, bet tā nemaz patiesībā, nav. Kā? Uzzināsiet tālāk lasot šo rakstu.
Kārlis Ulmanis - Patiess Latvijas varonis.18
Sākšu nevis no viņa dzīves sākuma, bet gan no tās vietas kur viņš kļuva par politiķi. Ulmanis, mācijās ASV par lauksaimnieku. Krievijas Impērijā, vieni no lbākajiem lauksaimniekiem bija latvieši. Kā nu ne. Mēs joprojām esam lauksaimiecībā viena no attistītākajām vastīm. Ulmanis plānoja atgriesties Latvijā, 1915. gadā. Bet, atgriešanos aizturēja I Pasaules Karš. Kad karš ilga jau 2 gadus, Ulmanis plānoja atgriesties, un arī atgriezās. Ulmanis, pievērsās politikai, jo viņam iešāvās doma galvā, par pašam savu valsti, ar demokrātijas sistēmu, proti Latvijas Republikas dibināšanu. Viņš izmanto situāciju, kad Krievijas Impērijas imperātors Nikolajs II, kļuva vājš, un burtiski atļāva civiliedzīvotājiem, kūlties kā māk. Tas arī ir Krievijas pilsoņu kara sākums, un Ļeņina revolūcijas sākums. Ja, Ļeņins var sākt darīt ko pretvalstisku, un ņemt varu savās rokās, tad kāpēc Ulmanis, un letiņi nē. Ulmanis ANO priekšeces ''Tautu Savienība'' sēdes laika, aicināja citus atbalstīt, viņam veidojot LR (Latvijas Republika). Neviens neatbalsta, gan kapitālistiskie rietumi, gan valstis ar monarhiju un komunisti. Atbalstīja vienīgi lietuvieši, poļi un igauņi. 1918. gadā tika nodibināta LR, ar vēl vienu valsti - LSPR (Latvijas Socialistiskā Padomju Republika), ar tās diktatoru Pēteri Stučku. 1919. gadā tika izveidota slepena politiskā partija, kam bija uzdevums atjaunot Vācijas Impēriju. 1919. gadā, ģenerālis Golcs, grib izveidot valsti kuru sauc - Baltenlande. Atceļot Ulmaaņa valdību, un gan no ārienes, un gan no iekšienes iznīcināt gan komunistisko, gan pilsonisko Latviju, veidojot Vācijas Impērijas pēcteci - Baltenlandi.
Golcs, ar meliem panāca to ka Bermonts, vadīs uzbrukuma jaunajai Latvijas valstij. Golcs, oficiālajos dokumentos, uzkaitīja ka viņš atrodoties Berlīnē, un neko nezina par uzbrukumu, lai gan patiesībā viņš atradās Latvijā. Bermonts domāja, ka Golcs, grib atjaunot Krievijas Impēriju ar savas Dzelzs Divīzijas palīddzību, bet neko nezināja par Baltenlandi. Kad Bermonts, nosūtija Latvijas valdībai (Gan LR, gan LSPR) ultimātu - 24h laikā jāpieņem ultimāts, jātdod Bermontam pārvaldē Latviju. Daudzi bija par, gandrīz visi LSPR politiķi, un gandrīz visi LR politiķi, tostarp mūsu Jānis Čakste. Ulmanis, bija kategoriski pret, un deva uzdevumu, jaunajiem LR ģenerāliem vadīr Latvijas Armijas uzbrukumu Bermonta un Golca armijai. Beigu, beigās mēs uzvarējām, un jaundzimusī Latvijas Valsts tika izglābta. 11. Novemrī, mēs svinam Lāčplēša Dienu, par godu Golca un Bermonta armijas aizdzīšanai no Latvijas, un Lāčplēša Ordeņa dibināšanu. Nedaudz vēlāk LR tika atzīta kā neatkarīga valsts, un tika noslēgts pamiers ar PSRS. LSPR izjuka, un tās līderis Pēteris Stučka aizmuka uz PSRS. Bija PSRS ierēdnis, un kad viņš nomira, viņš tika apglabāts pie Kremļa Sienas.
Pirmās dienas Ulmanis, neguva īpašu atziņu no tautas, bet beigu beigās, viņa popularitate, auga, ne tikai Latvijā bet beigās visā pasaulē. Ulmanis, ārpolitikā, nebija īpaši aktīvs. Viņam nebija īpašu sakaru ar PSRS un Trešo Reihu. Viņam bija sakari ar ASV, Lietuvu, Iegauniju, Poliju, Lielbirtāniju, Zviedriju, Somiju un Franciju, bet tie nebija aktīvi. Ulmanis īpaši radojās ar Itālijas fašistiem. Benito Musolīnī, bija labs Ulmaņa politiskais draugs. Ulmanis, Benito pat piešķīra Lāčplēša Ordeni. Ulmanis arī atbalstīja Benito sapņus par Romas Impērijas atjaunošanu. Ulmanis, pat teica, ka Latvija un Latvijas tauta būs mūžīgi uzticīgi Itālijai un tās diženajam vadonim Benito Musolīnī. Itālija bija vienīgā valsts ar kuru Ulmaņlaiku Latvijai bija ļoti labi sakari. Ulmanis, latviešiem bija varonis, jo lai gan Ulmanis tiek saistīts ar visu negatīvo, tomēr viņš zbeidza strīdus, un viņa vadībā Latvijas ekonomika un militārisms tikai auga. 1939. gadā Trešais Reihs (Ādolfs Hitlers) un PSRS (Josifs Staļins), noslēdza Molotova-Rībetropa Paktu, kurā bija teikts, ka Vācija ar PSRS, nebūs viens, otram apdraudējums, un Vācija savāks pusi Polijas, savukārt PSRS Baltijas valstis, un arī pusi Polijas. 1940. gadā Staļins sāka ķerties pie lietas. Staļins nosūtīja ultimātu visām Baltijas Valstīm. Lietuvai, Latvijai un Igaunijai vajadzēja padoties, un ielaist PSRS takus, savās teritorijās. Ulmanis nepakļavās, un aicināja izveidot kopēju Baltijas valstu fronti, ar Zviedrijas palidzību, bet mūsu kaimiņš Igaunija, ateicās, un pati pirmā pakļāvās Staļinam. Viss bija zaudēts! Zviedrija bija gatava palīdzēt mums tikai ar nelielu civilo atbalstu, un naudu, bet tā kā atteicās Igaunija, jāatsakās arī Lietuvia, un Latvijai, jo Zviedrija, negribēja uzsākt karu ar PSRS pilnībā, jo tai bija arī viens liels drauds - Trešais Reihs. Ulmanis, savā pēdējā runā, teica, ka PSRS armijai ir atļauts, šeit uzturēties kādu laiku. Ulmanis visticamāk negribēja ziņot Latvijas tautai, ka valsts ir aizgājusi bojā, lai gan varētu pastāvēt versija, ka vinš pats, vēlāk būtu bijis LPSR politiķis, un no iekšienes, atjaunotu LR neatkarību. Šāda iespēja neradās, jo Ulmani izsūtija, un viņš 1942. gadā nomira Turkmenistānā. Viņa kapa vieta, joprojām nav atrasta.
Aizvien ātrāk sākās nesaskāņas starp daudzajām partijām, un Ulmanis juta ka viņa politiķa karjera, iet uz beigām. Viņš bija piedalījies vairākās prezidenta vēlēšanās bet tā arī neuzvarēja. Ulmanis, vīlās daudzpartiju sistēmā. Nesaskaņas, bijā tādas pašas kā tagad. Visi vilka paklāju uz savu pusi. Ulmanis, beigās nolēma rīkoties, un īstenoja valsts apvērsumu, un toreizējias LR prezidents A. Kviesis neizrādīja interesi par šo apvārsumu, un uzskatīja, ka tas ir tikai īss process, un tūlīt, apvērsums, novedīsies līdz beigām, un Ulmanis pie varas netiks. Ulmanim radās daudz ienaidnieku, bet draugu radās arvien vairāk, līdz Kviesis, atzina ka apvērsums, sasniegs savu mērķi, un atļāva Ulmanim, rīkoties. Ulmanis, tika pie varas. Pirmais ko viņš darīja - atlaida saeimu, uz nenoteiktu laiku. Savus draugus un atbalstītājus viņs iecēla daudzos svarīgos amatos, bet darīt kaut ko nezinot Ulmanim, bija aizliegts. Precīžāk sakot Ulmanis visu darīja pats. Viņš arī ieslēdza cietumā vairākus savus politiskos ienaidniekus, tostarp komunistus, jo tie bija paiešām draudz LR. Tiek baumots ka komunisti būtu veikuši LR revolūciju, ar PSRS armijas palīdzību. Vēlāk, gan Ulmanis atbrīvoja visus savus oponentus.
Varam teikt, ka Ulmanis, ir dzimtenes nodevējs, bet skatoties patiesībai acīs, ir skaidrs ka ta nav. Mēs lamājam valdību, bet agrāk pirms Ulmaņlaikiem, mūsus senči valdību lamāja tāpat. Viss bija galīgā dimbā. Un tas ka Ulmanis piekāpās Staļinam, ir tikai Igaunijas valdības vaina. Ulmanis, ir mūsu varonis, un tāds paliks.
Līdz vēlākam!
Peace! :-)