Šis ir netipisks stāsts par kādu korejieti, kuram otrā pasaules kara laikā nācās dienēt trīs armijās – Japānas impērijas, Padomju un Nacistiskās Vācijas, kā arī pabūt trīs gūstekņu nometnēs un galu galā pārdzīvot karu.
Karavīrs, kurš sešu gadu laikā karoja trīs armijās.7
215
0
Yang Kyoungjong bija korejiešu karavīrs, kuru 18 gadu vecumā, 1938. gadā mobilizēja Imperiālās Japānas armijā. Koreju bija okupējusi Japāna un Korejā mobilizētos karavīrus nosūtīja uz Manžūriju. 1939. gadā izvērsās robežincidents, kur Japānas armijas daļas karoja pret Padomju savienību un Mongoliju. Jangs, šo kauju laikā, nonāca gūstā un tika nosūtīts uz karagūstekņu nometni Padomju savienībā.
Vairākus gadus Jangs pabija ieslodzījumā gulagā drausmīgos apstākļos un pienāca brīdis, kad Padomju savienībai bija nepieciešami cilvēkresursi cīņā pret Nacistisko Vāciju. 1942. gadā, kad „varonīgo” padomiju armiju papildināja ar tūkstošiem no nometnēs ieslozītajiem, arī Jangam tika dota izvēle - droša nāve gulagā vai pievienošanās šīm bijušo ieslodzīto vienībām. Jangs šoreiz uzvilka jau sarkanās armijas uniformu.
Reklāma
1943. gadā norisinājās kaujas par Harkovu ( Ukrainas teritorija ), kurās Padomiju savienība cieta milzīgus zaudējumus. Jangu šoreiz, ieņemot Harkovu, gūstā saņēma Vācijas armijas karavīri. Viņš tika nosūtīts uz karagūtekņu nometni, bet pēc necik ilga laika jau iesaisīts no Padomju savienībā saņemto gūtekņu izveidotā vienībā Ost Battalion. Arī Nacistiskajai Vācijai sāka trūkt cilvēki armijā. Ost Battalion bija disliocēts Francijā, Normandijā un apsargāja Atlantijas valni.
1944. gada jūnijā, sabiedrotie (ASV, Lielbritānijas un Kanādas armijas) desantējās Normandījā. Vācijas armijas sastāvā esošās ārzemnieku vienības bija dažādas, tajās netrūka tādi karavīri, kuri sagaidīja tikai iespēju padoties. Jangu gūstā saņēma ASV gaisa spēku izpletņlēcēji, kuri noturēja viņu par japāni, jo Japāna bija Vācijas sabiedrotā karā. Jangs tika nosūtīts uz karagūstekņu nometni Lielbritānijā, kur arī tika noskaidrots, ka viņš ir korejietis . Viņš tika atbrīvots no nometnes uzreiz pēc kara 1945. gada maijā. 1947. gadā viņš pārcēlās uz ASV, Ilinoisu, kur arī palika dzīvot, nekad daudz nerunājot par savu piedzīvoto.
Balstoties uz šo stāstu 2011. gadā tika uzņemta filma MY WAY. Kaut gan sižets nekādā ziņā nav pilnīgi patiess, filmai nav ne vainas. Tā visādā ziņā ir daudz reālistiskāka par Holivudu.
Interesanti, ka daudz ainas ir uzņemtas Latvijā – Normandijas piekraste - Jūrkalnē, aina kur vācu kravas mašīnas brauc pa Francijas lauku ceļu – Sabiles pusē. u.c. Filmā arī epizodiskās lomās parādās latviešu aktieri.
Reklāma
Tev patiks šie raksti
