Cau!
Saja raksta bus interesanti jaut. un arii atbildes kas liks jums aizdomaties.:)
Es loti atvainojos man nerakstas garumzimes ta ka teksts bus bez garumsimem un jau ieprieks loti atvainojos.
1.Kad tika izgudrots tualetes papirs, un kas tika lietots pirms tam?
Atbilde-14.gadsimta tualetes papiru izgudroja kiniesi.Kinas imperijas sagades dala lika izgatavot savu imperatoru vajadzibam.Bet pirms tualetes papira izgudrosanas piem. Senas Romas sabiedriskajas toletes uz durvju roktura bija pakarts mitrs suklits fuj vne?Savukart turigie lietoja vilnu un rozudeni.Bet viduslaikos vilna un viss parejais tika aizstats ar siena kamoliem.Tacu bija arii nabadzigi cilveki kas lai noslaucitu pakalu lietoja savas rokas,zali,akmenus un zagu skaidas!
2.Vai auglis dzird skanas?
Atbilde-Jau sen tika uzskatits ka auglis atrodoties dzemde dzird skanas.Bet augli dzird tikai zemos patskanus bet spalgos lidzkanus tomer nevar dzirdet.Tapatka tas kad auglis nevar dzirdet klasiskos skandarbus, bet muziku, kur ir daudz basu.
Augla ausis ir pilnas ar udeni, tapec tas dzird tikai basus un skanu raditas vibracijas.
3.No ka tiek gatavota kokakola,un vai tas sastava jebkad ir bijis kokaiins?
Atbilde-Kokakolas sastavdalas tiek turetas liela noslepuma jau no taas izgudrojuma briza.1886.gadaa dzerienam tika dots nosaukums cocacola, jo divas galvenas dzeriena sastavdalas bija kolas rieksti un koka lapu exstrakts-kokaiins, kas, arii loti mazos daudzumos, tomer ietilpa kokakolas sastavaa lidz pat 1929.gadam.Es tik varu nosaukt dazas no sastavdalam, jo ka jau teicu tas tiek glabats noslepumaa, piem. kaa kaneli, muskatriekstu, laimu, citronu, apelsinu, koriandru, karameli, kokosu, Sevilas apelsina ekstraktu un vanilu.
4.Ka var pateikt ka cilveks melo?
Atbilde-Lai pamanitu ka cilveks melo ir jabut modram un verigam.Piem. ja runajot cilveks pieskaras savam degunam vai sejai tad cilveks megina slept vardus un tas jau liecina ka vins melo, tapat ari roku un kaju sakrustosana liecina par aisardzibas pozu.Mela nervozie signali ir arii lupu savilksana, zokla sasprindzinasana un nemieriga darbosanas ar pirkstiem.Parasti meligus cilvekus nodod stostisanaas piem. kaa hmm un gluzi tapat kaa atra runasana.Iespejams, visvairak meli nodod vina acis. Jo, ja cilveks runajot neskatas acis bet gan saudas ar acim apkart tad, vins visticamak melo.Arii pastiprinata mirkscinasana liecina kad cilveks melo, jo stress, ko rada melosana, var izraisit tazadu kermenu dalu-piem., acu izskalsanu, liekot vairak mirkscinat.
5.Kas ir punki un kapec tie dazreiz ir zali?
Atbilde-Punki ir cilveku glotas kas satur mucinus, neorganisko salu un udens skidumu, ko deguna iekspusee veido glotu memberats.Un ja kadreiz organismaa ir bakteriala infeksija, izdalas piezas dzeltenas vai zalas glotas.Zalo krasu rada bakteriju raditas strutas, kaa arii jonus saturosaa mieloperoksidaaze.Un katru dienu deguns izdala apmeram tasi glotu
