Sildot noteiktus ogļhidrātus un aminoskābes (olbaltuma pamatsastāvdaļas, tie reaģē cits ar citu, izdalot ogļskābo gāzi, turklāt rodas daudz dažādu garšas un aromātvielu, tā saukto melanoīdu.
šīs vielas veidojas, ne vien grauzdējot kafijas pupiņas (šajā gadijumā gan to ir īpaši daudz), bet arī cepot vai grauzdējot maizi un cepot gaļu.
Tādēļ grilēta gaļa ir ievērojami gardāka nekā vārīta.
Reklāma
Tieši šīs brūngano garozas kārtiņu veidojošās vielas, kas karstumā rodas no aminoskābēm un cukura, ir tās, kas dod patīkamo garšu un smaržu.
Visdārgākā kafija tiek iegūta, kafijas pupiņas lasot civetkaķa izkārnījumos, jo šis kaķis iet medībās un dzīvo vietās, kur civilizācija nepiekļūst, tur saēdas kafijas pupiņas, kuras īsti nepārstrādājas, un tad pastaigu laikā cilvēkiem tuvāk, ar izkārnījumiem tās iznāk laukā.
Tālāk kafijas garšu ietekmē grauzdēšana – papētot kafijas paciņas varam uzzināt kāda ir grauzdējuma pakāpe – mazliet, vidēji, vai stipra. Reizēm mēdz būs skābais grauzdējums, bet kā to iegūst nezinu, vien cenšos no tādām kafijām izvairīties, jo skābās kafijas man negaršo. Visvieglāk mūsu lielveikalos grauzdējumu var atšķirt Lofbergs lila kafijām, tur šie uzraksti neslēpjas maziem burtiņiem, bet ir viegli pamanāmi.
Pēc grauzdēšanas kafija tiek malta. Nav tak noslēpums, ka vislabāk garšo kafija, gatavota no svaigi maltām pupiņām. Un kafiju pupiņu maluma rupjums arī mēdz būt atšķirīgs – reizēm kafija ir gluži kā putekļi, bet reizēm biezumos varam ieraudzīt kārtīgus graudus.
