Diezgan vienpusējs raksts. Mēs redzam tikai tos nesekmīgos, kam viss ir izdevies. Kas ir līdz ausīm sūdos un parādos, jo bizness nav aizgājis, to mēs neredzam. Un nevajag man teikt, ka lielākā daļa ir superveiksmīgi.
Dzīvē nekas nav vienkārši, un jābrien caur sūdiem. Vienmēr ir vairāk jācīnas par savu vietu bieži vien, un mazāk darba iegulda mērķa sasniegšanā..... Cik kuram ātri paveicas būt īstajā vietā un laikā, tas arī viss+ vēl sūdi, kas nav no tevis atkarīgi- nepatiki darba devējam, tāpēc nepaņēma, citu paņēma. (Kaut gan pēc papīriem tu biji labāks kandidāts).
Pa lielam ir tāds teiciens: "Kas kaunu nezin, badu necieš.".-
Man ilgi neatbildēja uz interviju, es pats pazvanīju un izrunājāmies nedaudz, beigās mani tomēr paņēma.
Līdz ar to, nesekmīgie vadās pēc teiciena: "Mēģināšu, un kad tikšu, tad jau kau kā tikšu galā.". Diemžēl tas strādā tikai rutīnas darba jomās (Kuras var pazust automatizācijas rezultātā)- tāpēc es nedomāju ka tas ir baigais lepnums un sasniegums, neskatoties uz to, ka pelna arī tādas jomas tīri ok.
Savukārt, teicamnieki ir ar kauna sajūtu, ka nu: "Vai esmu pietiekoši labs". Tāpēc idioti bieži vien tiek tur, kur viņiem nevajadzētu būt, sadomājas no sevis nezin ko, un izpilda savu darbu pavirši un neprofesionāli. Bet saņem labi.
Savukārt, gudrie velta ilgāku laiku sevis izglītošanai, tāpēc tiek uzskatīti par lūzeriem, kas neko nav "sasnieguši", kaut gan kādā brīdī, ja vien tiešām mācās, nevis slinko, tad izsitīs tos "nesekmīgos" no viņu vietām, ja vien būs pietiekami nekaunīgi.
Problēma ir, līdzīgi kā "Fooled by randomness" - ka mēs redzam bieži vien ka tiekot pie naudas, "nesekmīgie" to tērē pa labi pa kreisi, un tāpēc rodas maldīgs iespaids, ka viņi ir dzīvē visu ko sasnieguši.
Tajā pat laikā, tiekot pie Miljoniem, Taisons bankrotēja.... tā lūk.
