Otrais un arī gala izdevums populārajai sērijai par komunisma tieksmi sū*āt. Varbūt teorijā ideja nebija slikta, ir atrodamas arī šādas, tādas ņemamas lietas, tomēr izpildījums bija drausmīgs. Un tas arī ir lielākais iemesls šī režīma plašai nicināšanai.
#5 Vienaldzība pret dabu
1960. gados sarkano režīms novirzīja 2 svarīgas upes irigācijas dēļ. Arālu jūra, ko baroja abas upes, šobrīd ir samazinājusies vairāk kā par 10%. Kādreiz tas bija 4. lielākais pasaules ezers. Mācība: Tā vietā, lai savā ekonomiskajā modelī pārņemtu efektīvākos kapitālisma elementus, sarkano valdība izvēlas iegūt visu iespējamo no apkārtējās vides, absalūti nepadomājot par šīs apkārtējās vides veselību.
# 4 Ekonomikas aprēķināšanas problēma
Sarkano valsts eksperimenti ar visas valsts ekonomiku ir viegli pielīdzināmi kapitālismā esošo monopolu varai. Marksisma ekonomikā nekad nav pietiekami daudz informācijas par tirgus preču cenām, tādēļ pienācīga nācijas resursu sadale nav iespējama.
#3 Šķiru cīņas, kas ved uz nekurieni
Marksa filozofija māca, ka cilvēku populācija iedalās 3 galvenajās šķirās - augstākā, vidējā un zemākā. Augstākajai šķirai pieder lielākā bagātības daļa, zemākajai šķirai - mazākā daļa, bet vidējā šķira nodrošina mieru starp abām pārējām šķirām. Bez vidējās šķiras "galvas tiek nocirstas".
Komunisms nepārtrauc šķiru cīņu, kā tam patīk sludināt, bet patiesībā ļauj tam turpināties. Lai uzturētu savu varu, sarkano līderi sadala populāciju 2 šķirās - viņi paši kā augstākā šķira, kas izbauda savu ietekmi, un visi pārējie kā zemākā šķira.
Sarkano valstīs parasti nav redzama vidējā šķira. Un tās trūkums izraisīja 1917. gada revolūciju Krievijā, 1949. gada revolūciju Ķīnā, revolūcijas Kubā no 1953 - 59 gadam, un daudzas citas. Visas šīs revolūcijas beidzās ar sarkano valsts izveidošanu, taču sarkanie bija tāda pati elitistu augšējā škira, ko viņi gāza revolūciju laikā.
#2 Masu slepkavības
Sarkano vara ir tieši vainojama pie vismaz 85 miljonu cilvēku nāves 20. gadsimtā. Staļins vinens pats noslepkavoja vismaz 20 miljonus, kaut gan citi avoti norāda no 53 miljoniem līdz par 80 miljoniem.
1975. gadā sarkanie sagrāba varu Kambodžā un sāka veidot komunistu utopiju. Viņi nekavējoties vērsa genocīdu pret paša cilvēkiem. Vismaz 2 miljoniem tika izpildīts nāvessods ar brutāli primitīvām metodēm. Inteliģence tika pasludināta par tiešu un nopietnu draudu režīmam... Kā rezultātā daudzi upuri tika nogalināti pat par vienkāršu briļļu nēsāšanu. Un, protams, sarkano rūpes par Ķīnas labklājību, kā rezultātā badā nomira 45 miljoni civiliedzīvotāju.
#1 Kārlis Markss kļūdijās.
Marksa doktrīna ir pilna ar kļūdaiņu loģiku, nepilnībām un neatrisinātām problēmām. Viņa ideja par ekonomiku ir bāzēta uz darba teoriju par vērtībām, kas apgalvo, ka automašīnai, piemēram, vajadzētu maksāt vairāk par televizoru, jo tā ražošanai ir vajadzīgs lielāks darbs.
Taču tā pārāk liela tirgus vienkāršošana. Piemērs - Sema izvēlētā kola garšo gandrīz identiski klasiskajai kolai, taču maksā 2 reizes lētāk. Ieguldītais darbs ir vienāds, taču cilvēki labprāt maksā 2 reizes vairāk tikai par brendu.
Tādā pašā veidā tenisa apavi var maksāt virs 200 dolāriem Amerkā par spīti tam, ka ražotas Ķīnā vai Taivānā tikai par 3 - 10 dolāriem. Kāpēc apavi maksā tik dārgi? Tāpēc ka apavi tiek pārdoti atbilstoši pieprasījumam. Tā pat mēs varam runāt arī par medicīnu.
Marksistu komunisms ir novedis pie sabrukšanas daudzu valstu ekonomikas, jo komunisms nav balstīts realitātē.
Komunisms var strādāt tikai mazās komūnās, kur katrs katru pazīst. Bet valsts mērogā tas ir neiespējami un komunisma pārvēršās par socialismu.
