Kadžaru šahs Nasers al-Din (1831. 16. Jūlijs- 1896. 1. maijs) bija ceturtais Persijas šahs no Kadžaru dinastijas. Valdija no 1848. Gada 17.septembra līdz 1896 gadam ,kad tika nogalināts. Nasser al-Din bija trešais viss ilgāk valdošais monarhs Persijas vesture(47 gadus valdija), kā arī pats pirmais valdnieks ,kas publicējis savas dienasgrāmatas. Šahs savā valdīšanas laikā modernizēja valsti un ieviesa rietumu zinātnes, tehnoloģijas un mācību paraugu.
19. gadsimts tuvajos austrumos bija sarežģits, no ilgstošiem kariem ar Angliju un Krieviju. Persija bija zaudējusi lielas teritorijas tagadējā Pakistānā, kaukāzā un centrālāzijā. Nassers al-Din mēģināja izmantot savstarpējo neuzticēšanos starp Lielbritāniju un Krieviju, lai saglabātu Persijas neatkarību un ārzemju iejaukšanās palielināja šaha ietekmi valstī, lai gan valsts tirdzniecību kontrolēja Lielbritānija.
Kamēr būdams vēl jauns, 13 gados viņš pirmo reizi tika nofotografēts.,Šaham tā iepatikās fotogrāfija un pats process ka,tad kad kļuva par monarhu, 1858 uzaicināja uz Teherāni, franču fotogrāfu Franci Karlianu, lai iemūžinātu savu pili, pirmajā oficiālajā foto. Vēlāk 1870tajos krievu fotogrāfs Antons Sevryugins kopā ar brāļiem atvēra foto salonu Teherānā. Salons darojās līdz 1920. gadam. Sevryugins ar šaha eksklūzīvu atļauju fotografēja galmu, pili un pat valdnieka harēmu - šīs fotogrāfijas viņš iespieda monarha pils laboratorijā. Būdams musulmaņu valdnieks, viņš arī bija izglītots, dzīvoja izšķērdīgu dzīvesveidu un bija stipri ietekmējies no Eiropas, kas galu galā noveda pie pieaugošo neapmierinātības galma vidū un tautā ,kas vēlak noveda pie Nasera al-Din naves. Nasers al-Din ļoti daudz tērēja par pils iekārtošanu un uzturēšanu un ārzemju braucieniem, kur viņš gadu pavadija eiropā, atšķirībā no saviem priekšgājējiem (viņš bija pirmais Irānas valdnieks ,kas apmeklēja Eiropu). 1873. gadā viņš devās uz Parīzi, un tad pēc Aleksandra II uzaicinājuma viesojās Sanktpēterburgā.
Abās galvaspilsētās monarhs apmeklēja baletu, un bija tik fascinēts par dejotājiem un viņu tērpiem, ka tad, kad viņš atgriezās mājās, Teherānā, piespieda savas sievas ģērbties īsos svārkos, piemēram, baleta Tutu (Irānā viņi sauc shaliteh - shaliteh), virsū krāsainas bikses, vestes, baltas vai melnas zeķes un satīna kurpes. Vienīgais, musulmaņu sievietes turpināja vilkt šalles, kas aptver galvu tā, lai ne kakls vai ausis nebija redzams.
Bildes atklāja modernajai pasaulei kāda tad bija harēma dzīve.
