Šodien pasaulē sastopamas teju 20 000 dažādas alus šķirnes. Tās teorētiski var atšķirt pēc krāsas, dzidruma, aromāta, garšas, stipruma, taču alus izzināšana ir vesela zinātne. Un kā gan citādi - tas ir viens no senākajiem cilvēces gatavotajiem dzērieniem. Pirmo reizi alus minēts 8000.gadā pirms mūsu ēras. Alus popularitāte ātri izplatījās, it īpaši kristietības laikmetā, kad alu gatavoja klosteros. 14. gadsimtā alu sāka gatavot alusdarītavās, kad arī sākās neapturamais „alus laikmets”. Alu vairāk dzer vīrieši, mazāk sievietes, bet abiem tas ir gana veselīgs. Medicīniskos pētījumos konstatēts, ka glāze alus dienā var mazināt saslimšanu ar sirds un asinsvadu slimībām, savukārt, ja tiek izdzertas divas glāzes alus, tas organismu faktiski neietekmē. Citiem vārdiem sakot, nelielās devās alus ir nekaitīgs un pat veselīgs.
Raugs – alus dzīvība
Kā pastāstīja „Lāčplēša alus darītava” vadības pārstāvis Juris Mucenieks, mūsdienās visas alus šķirnes iedalāmas četros dažādos tipos, ko nosaka izmantotā rauga veids. „Visu tipu alum pamatā ir četras būtiskas sastāvdaļas: mieži, apiņi, ūdens un raugs. Mieži ir galvenā alus ražošanā nepieciešamā sastāvdaļa, jo no tā var pagatavot iesalu – parasto, karameļu, melno, un citus. Apiņi alum piešķir rūgtumu, aromātu jeb alus garšu, savukārt alus dzīvība ir raugs, jo tas rada fermentācijas jeb rūgšanas procesu, kurā briest alus.” Daudzas alus šķirnes ir radušās, pielāgojoties kāda reģiona ūdens īpatnībām, taču ar īpaši tīru ūdeni (piemēram, Islandē) alus nerūgst vispār. Alus gatavošanā izmanto četru veidu raugu – augstās vai zemās fermentācijas, spontānās fermentācijas un jauktās izcelsmes raugu. „Lāčplēša” alus eksperti atklāj, ka pēdējo divu veidu raugs mūsdienās sastopams tikai dažos izolētos reģionos, kur joprojām alus gatavošanā lieto savvaļas raugu. Viens no tādiem atrodas Beļģijā, kur tiek ražots arī spontānās fermentācijas rauga alus. Latvijā alus tiek gatavots izmantojot pirmo divu veidu ieraugu, tādējādi gūstot divu dažādu tipu alu – eila (ale) un lāgera (lager).
Retāk sastopams Latvijā ražots alus - eils
Izmantojot virsējās rūgšanas raugu, tiek iegūts eila tipa alus, kam ir 36 šķirnes. Pirmo reizi eila tipa alus brūvēts Lielbritānijā 17.gadsimtā. Mūsdienās eila alus ir ļoti izplatīts Anglijā, Beļģijā un Ziemeļamerikā. Šis alus top salīdzinoši augstā temperatūrā – no 15 līdz 24 grādiem, kas eilā rada augļu aromātu un garšu, piešķir stingras putas. „Lāčplēša alus darītava” vadības pārstāvis J.Mucenieks stāsta, ka „Latvijā eila tipa alus niša ir praktiski brīva, virsējās rūgšanas raugs ir reti sastopams visā Baltijā un tā izmantošana alus brūvēšanā Latvijā ir liels retums. Piemēram, "Lāčplēsis Kastaņu" alus ir tipisks eila tipa alus kastaņu brūnā krāsā, ar grauzdēta iesala aromātu un maigu karameles saldenumu.” Klasiski pie eila tipa alus pieder arī porteris un no kviešiem gatavots alus.
Latvijā populārākais alus
Izmantojot zemās rūgšanas raugu, iegūst populārāko alu Latvijā un pasaulē - lāgera tipa alu, kam ir 11 šķirnes. Tas ir viegls, dzidrs, dzirkstošs, ar rūgtu garšu. Ražo gan tumšo, gan gaišo lager alu. „Lāgera alus, atšķirībā no eila, tiek gatavots zemākā temperatūrā - fermentācijas procesā tas atrodas līdz 12 grādu temperatūrai, pēc tam, nogatavošanās procesā, tas uzturams no 0 līdz 4 grādu temperatūrai. Vēsie apstākļi liek alum būt dzirkstošākam nekā eilam,” stāsta „Lāčplēša” alus pārstāvis. Lielākā daļa alus, ko šodien ražo cilvēce, pieskaitāmi pie lager tipa alus, Latvijā ražotās alus šķirnes galvenokārt pieder pilsner grupai.
