Man patīk vēsture, kad to var aptaustīt un apskatīt. Fotogrāfijas izgudrošana ir ļāvusi saglabāt daudzus skatus, kas sen kā ir nogrimuši nebūtībā. Pirmajā fotogrāfijā var redzēt Stīpa ielas un Trenšardas ielas, Bristolē, krustojumu 1866. g., bet zemāk jau tas pats krustojums mūsdienās.
Kādas ielas krustojums Bristolē 1866./2018. g.5
Kas varētu likties kā jauks senatnīgs rajons, patiesība bija grausti. Par to arī liecina arī atbilstoši veikali. Stūra veikala redzamajā logā jūs varat ieraudzīt dažādus krāmus. Tajā laikā tas tiešām bija lupatu un kaulu veikals. Savā ziņā priekštecis mūsdienu "humpalām", tomēr 1866. g. tur arī tika tirgotas dažādas lupatas un kauli, principā visas lietas, kas netika izmantotas mājsaimniecībā, bet tā vietā, lai to izmestu, tas tika pārdots. Viktorijas laikmeta mājsaimniecība bija ļoti ekonomiska, viss, kas nebija vajadzīgs, tika pārdots, pat tādas lietas kā pelni un ēdienu atliekas. Neko nedrīkstēja izmest.
Tomēr šādos lupatveikalos varēja arī pārdot savus matus, ko pēc tam izmantoja parūku veidošanā. Tomēr neesit pārsteigti, ka veikalos tika pirkti kauli. Pavisam īsti dzīvnieku kauli tika izmantoti mažu rokturu, dažādu ornamentu vai dekorāciju veidošanā.
Tomēr redzamā fotogrāfija jau 1891. g. tika uzlūkota ar nostaļģiju, jo piecus gadus pēc tās uzņemšanas pa kreisi esošā Stīpa iela, kas bija pastāvējusi no viduslaikiem un bija galvenais ceļš no Bristoles uz Gločesteru, tika nojaukta, lai izveidotu iztaisnotu Kolsona ielu.
Lai arī kā tas nebūtu, bet šis bija graustu rajons, ko sen jau gribēja pārplānot. Esošās ēkas pirms 2. pasaules kara tika nojauktas un pilsēta kara laikā piedzīvoja pamatīgu bombardēšanu, līdz ar to maz kas būs saglabājies no senatnes. Pēc kara vieta nepalika tukša un tur tika uzbūvētas jaunas ēkas.
Šajā attēlā var redzēt, kā tas pats krustojams izskatās 2018. g.