Vīrieši nevarēja dzīvot kopā ar sievām līdz 30 gadu vecumam
Precības, protams, nebija rets notikums, laulātie stājās dzimumsakaros un ar laiku radīja kopīgus bērnus. Lai vai kā, militārā pienākuma dēļ, vīri vismaz līdz 30 gadu vecumam bija spiesti dzīvot kazarmās. Līdzko tika sasniegts 30 gadu vecums, kareivim tika atļauts izvēlēties citu dzīvesvietu. Jaunākie vīri, kuri jau iepriekš bija apprecējušies, bija spiesti naktīs izlavīties no kazarmām, lai satiktu savas mīļotās.
Sieviešu izglītošana bija obligāta
Spartieši nebija tuvos draugos ar filozofiju, bet tomēr savā veidā izglītoja savus iedzīvotājus. Izglītošana pārsvarā koncentrējās uz fizikām nodarbībām, treniņiem un sievietēm (arī, ja viņas nebija kareives kā vīrieši) arī šīs nodarbības bija obligātas. Sievietēm bija atļauts iziet no mājas un brīvi pārvietoties, pretēji tolaik pastāvošajiem aizliegumiem citur senajā pasaulē.
Palikt vientuļam bija apkaunojums
Jebkurā sabiedrībā ir svarīgi radīt pēcnācējus. Spartas gadījumā bija īpaši svarīgi mirušos kareivjus aizstāt ar jauniem. Atslēga uz jauno spartiešu radīšanu, protams, bija laulība. Loģiski, mērķis bija radīt vairāk zēnu, bet jebkādi pēcnācēji, arī meitenes, bija labi. Vīri, kuri neapprecējās bija izsmiekla objekts un viņus apsūdzēja Spartas neatbalstīšanā.