No sendienām cilvēciņi cenšas tikt pie harmoniskas ģimenes dzīves, lai būtu vieglak pārtciest dzīves vētras- bet bieži vien iecerētais izrādās ne atbalsts, bet īsts orkāns un cunami vienā iepakojumā - reizēm pat nesavietojams ar dzīvību. Un rādās, ka arī vara un gudrība pret to ne vienmēr līdz...
Kad sieva ir īstas šausmas3
Pēdējam lielajam Ēģiptes faraonam Ramzesam III nepaveicās ne pa jokam. Un tā pat nebija vienīgā sieva, bet tikai viena no harēma. Viņu sauca Teje un viņa bija viena no jaunajākajām. Viņas dēlam Pentaveram tronis galīgi nespīdēja. Un tad uzņēmīgais sievišķis izlēma, ka, ja aizsūtītu uz viņpasauli Ramzesu III un troņmantnieku Ramzesu IV vietas zem saules paliktu vairāk. Teje ķērās pie sazvērestības organizēsanas. Un tā - kadā jaukā aprīļa vakarā 1155 gadus pirms mūsu ēras , kad faraons bija sataisījies jauki pavadīt laiku harēmā ļaunais nodoms tika īstenots. No vēlāk atrastajiem dokumentiem kļuva skaidrs, ka sazvērestībā tika iesaistīts pat galma burvis un aktīvi piekopta melnā maģija. Tomēr Ramzess III gāja bojā nevis mistisku manipulāciju rezultātā, bet no banālas rīkles pārgriešanas. Ramzesu IV nomušīt neizdevās, un viss beidzās ar vainīgo sazvērinieku arestu.
Rietumu filozofijas pamatlicējs Sokrāts, kurs dzīvoja Atēnās 5 gs pirms mūsu ēras bija slavens ne tikai ar mīlestību uz gudrām sarunām, bet arī ar sarežģītu ģimenes dzīvi. Viņa sievas vārds- Ksantipe - pat kļuva par sugas vārdu kašķīgas sievas apzīmēšanai. Tomēr tam bija savi iemesli. Diezgan liela nabadzība, jo Sokrāts ne visai cienīja to, ko kodes un rūsa maitā, sieva bija stipri jaunāka un vēl bariņš bērnu vēl papildus veicināja situācijas pastāvīgu saasināšanos. , Kad sakarā ar to, ka karos bija gājuši bojā krietni daudzi Atēnu iedzīvotāji, pilsētas vīriešiem tika atļauts "atbalstīt" vēl vienu sievieti, arī Sokrāts iegādājās sirdspuķīti Mirto, kas situāciju nolkaitēja līdz sarkankvēlei.
Tā ka īstenībā nav nekāds brīnums, ka Ksantipe pie katras izdevības lamāja vīru un pat izgāza viņam uz galvas naktspoda saturu. Filozofs izturējas pret to stoiski un pat ar humoru, sakot "Ko lai dara, ja pēc negaisa vienmēr nāk lietus..." Vienā no saviem darbiem Sokrāts situāciju skaidro tā:" CIlvēki, kuri grib kļūt par labiem jātniekiem...ņem sev ne jau nu pašus mierīgākos zirgus, bet tieši otrādi- karstus: viņi domā, ka, ja varēs savaldīt tādus, tad viegli tiks galā ar visiem" . Lūk arī es paņēmu sev sievu ar to pārliecību, ka, ja varēšu izturēt viņu, tad man būs viegli veidot attiecības ar visiem pārējiem cilvēkiem"
Lielajam itāļu dzejniekam Dantem slavas virsotnes palīdzēja sasniegt viņa mūza Beatriče, kurai ir veltīti daudzi viņa dzejoļi un kura kā dzejnieka pavadone ir attēlota viņa "Dievišķajā komēdijā"Realitātē mūza nēsāja uzvārdu Portināri un vispār Dante viņu bija redzējis divreiz dzīvē- pirmoreiz deviņu gadu vecumā, kad viņai bija astoņi gadi, un nākošreiz- pēc 9 gadiem, viņas kāzu dienā.
1290 gadā Beatriče 24 gadu vecumā mira.
Viņa reālā laulības dzīve bija ļoti tāla no romantiskā ideāla. Viņa laulības ar Džemmu Donati tika izlemtas, vecākiem vienojoties, kad viņam bija tikai 12 gadu. Sieva viņam dzemdēja četrus bērnus, bet nevienā savā dzejolī viņš Džemmu nav pieminējis. Kad 1302 gadā Dantes partija zaudēja politiskajā cīņā un viņš tika padzīts no Florences, jebkādas attiecības viņu starpā pārtrūka. Sievas ģimene - Donati - vadīja grupu, kura panāca dzejnieka padzīšanu un laulātie vairs negribēja viens otru redzēt.
LielaIs angļu filozofs un empīrisma pamatlicējs Bēkons tā arī pie ģimenes laimes netika. 36. gadu vecumā viņš iemīlējās 20 gadīgā atraitnē Elizabetē Hatonā un lūdza viņas roku - bet Elizabete izvēlējās bagātāku pretendentu. Par to aforisma "Zināšanas - spēks" autors izteica nožēlu vēl pec daudziem gadiem. 42 gadu vecumā filozofs saderinājās ar...11 gadīgu meiteni Elisu Barnhemu, apprecot viņu, kad viņai palika 14 . Ir viedoklis, ka viņs to izdarīja karjeras dēļ. Tomēr eksistē divi viņai rakstīti Bēkona soneti ar atzīsanos mīlestībā. Laulība bija saskanīga un visādi citādi jauka līdz tam brīdim, kamēr Bēkons atradās slavas un varenības zenītā.
Pēc tam, kad viņu apvainoja kukuļņemšanā un atstūma no jebkādiem valsts amatiem Elisas mīlestība pret vīru kaut kur pagaisa. Viņa bija pieradusi peldēties naudā un vajadzība taupīt viņu galīgi satracināja un viņa metās sera Džona Anderhila apskāvienos, kurš piedevām vēl bija krietni jaunāks par viņas 60- gadīgo vīru.