Sengrieķu vēsturnieka Hērodota vēstījumā par grieķu-persiešu karu ir minēts ziņnesis Feidipīds kurš 490. gadā pr.Kr. divās dienās noskrēja 240 km garu ceļu no Atēnām uz Spartu, lai lūgtu spartiešu palīdzību cīņai pret persiešiem. Domājams, tieši no šī stāsta ir dzimusi mūsdienās tik populārā leģenda par maratona skrējienu. Antīko domātāju darbos, kas tapuši aptuveni 500 gadu vēlāk arī figurē ziņnesis Feidipīds, tikai jau ar citu misiju. Pēc grieķu uzvaras pār persiešiem pie Maratonas ziņnesis skrējis bez apstājas garo ceļu līdz Atēnām,lai paziņotu "Līksmojiet, mēs esam uzvarējuši" Šos vārdus viņš izsaucis pēc aptuveni 40 km,tad saļimis bezspēkā un momiris.
Kāpēc Hērodotast stāstā Feidipīdam ir viens uzdevums, bet vēlākajos darbos-pavisam cits ir mīkla līdz pat mūsdienām.
Tiesa organizējot pirmās garo distanču skriešanas sacensības jaunākos laikos par šo seno leģendu neviens nedomāja. 18.gs skrējēji sacentās aptuveni 32-40 km garās distancēs. Tikai arheoloģiskie izrakumi pie Maratonas 19.gs otrajā pusē atsauca atmiņā aizkustināšo stāstu.
1894.gadā franču valodnieks Mišels Breāls (1832-1915) ierosināja leģendāro skrējienu 40 km garumā iekļaut Atēnu olimpiskajās spēlēs. Tā 1896. gadā pirmo reizi tika skriets olimpiskais maratons-no Maratonas tilta līdz Atēnu olimpiskajam stadionam. Šo sacensību testa skrējiens notika aptuveni divas nedēļas pirms spēlēm. Maratona pašreizējais precīzais garums -42,195 km-radās Londonas olimpisko spēļu laikā 1908.gadā. Sacensību distance bija nolikta no Vidzoras pilij līdz pilsētas stadiona karaliskajai ložai,kas kopumā bija 41,840 km. Pēdējā brīdī starta vietu tomēr pārcēla tālāk,lai karaliskās ģimenes atvases šo pasākumu varētu vērot pa pils logiem.
