Kā klājas valstij, ja karalis ir vairāk vai mazāk nojūdzies? Izrādās, ka vairumā gadījumu tas neko lielu nemaina, un atrodas kāds, kas visu vairāk vai mazāk viņu vietā nokārto...
Kā klājas valstij, ja karalis ir vairāk vai mazāk nojūdzies? Izrādās, ka vairumā gadījumu tas neko lielu nemaina, un atrodas kāds, kas visu vairāk vai mazāk viņu vietā nokārto...
Maria I of Portugal
Karaliene Marija reizēm mēdza uzvesties dīvaini jau tad, kad vēl bija dzīvs viņas tēvocis un vienlaicīgi vīrs karalis Pedru III Bet, kad nomira vīrs un pēc tam vēl bērni, jumts karalienei aizbrauca kārtīgi un pamatīgi.
Pēc 1799 gada Mariju atzina par nespējīgu vadīt valsti. Karaliene stāstīja, ka redz sava tēva nomelnējušo līķi, par kuru ņirgājas velni. No karalienes telpām atskanēja vaidi un kliedzieni. Pie apmeklētājiem viņa iznāca, ģērbusies meitas vai dēla drēbēs. Nomira viņa 1816 gada Rio- de- Žaneiro, un izrādījās, ka Portugāle un Brazīlija spēj izdzīvot arī ar pilnīgi nenormālu valdnieku.
Francijas karalis Kārlis VI
Likteņa ironijas (vai ģenētikas) dēļ karaļa Kārļa Bezprātīgā tēvu sauca Kārlis V Gudrais. Pirmie jocīgie simptomi jaunajam monarham parādījās 24 gadu vecumā, kad viņam uznāca "nesaprotama lēkme" kuras laikā viņš rādīja "statusam neatbilstošus" žestus.
1392 gadā viņš nogalināja četrus paša apsargus - bruņiniekus pēc tam, kad viņa pāžs nometa zemē šķēpu.
Pēc tam karalis iekrita komā un nogulēja divas dienas nepamožoties. Nomirt viņš nenomira, bet valsti vairs nevadīja - viņš bija pārliecināts, ka viņa kauli ir no stikla, tāpēc pavēlēja sevi ģērbt dzelzs bruņās, lai nejauši nesasistos.
Un tā 30 gadus. Francija? Ar Franciju nekas slikts nenotika.
Bavārijas karalis Otto I
Otto vecākais brālis arī nebija īsti normāls - Ludvigs II palika vēsturē ar to, ka finansēja Vāgneru un būvēja skaistas pilis, no kurām pēdējā Noišvanštaina - kļuva par nesabiedriskā karaļa pēdējo patvērumu. Romantiskā Ludviga brāļuks Otto jau tronī kāpa ar neveselu galvu. Ka viņš nav normāls- tas bija skaidrs jau tad, kad viņam bija 15 gadu. Faktiski viņš nekad nevaldīja- 40 gadus viņa vietā valdīja reģenti, bet Otto tika turēts ieslēgts, jo ar viņu bija pārāk lielas problēmas - viņš nevienu nepazina, sarunājās ar tukšām sienām un dauzīja traukus.
Bavārija? Ar Bavāriju nekas slikts nenotika, tur vienkārši brīnišķīgi attīstījās psihiatrija - bavārieši centās atrisināt problēmas ar saviem valdniekiem.
Zviedrijas karalis Ēriks XIV
Ēriks XIV valdīja Zviedrijā tikai 9 gadus, bet šajā laikā nogalināja ļoti daudz cilvēku - viņš bija spējīgs likt sodīt ar nāvi kādu par valsts nodevību tāpēc vien, ka viņam likās, ka cilvēks ir uz viņu ne tā paskatījies vai viņa klātbūtnē pasmaidījis, vai, nedod Dievs, pat iesmējies. Reiz Ēriks iesēdināja cietumā un pēc tam sodīja ar nāvi veselu ģimeni- jo viņam likās, ka tā ir par daudz ietekmīga.
Pēc nāves sodiem karalis uz trīs dienām pazuda mežā. Bija periods, kad viņam likās, ka viņš nav viņš, bet viņa brālis. Brālim šī doma iepatikās, un 1568 gadā viņš gāza trako Ēriku, ieslēdza viņu pilī un nolika zem apsardzes, kuru nācās pastiprināt, kad Ēriks, negribēdams samierināties ar likteni, mēģināja kaut ko sarunāt ar radinieku paranojā - ne mazāk trako Krievijas caru Ivanu Bargo.
Beigās tomēr džekam iebaroja zirņu zupu ar arsēnu. Pārāk viņs visiem bija piegriezies.
Ferdinands I, Austrijas imperators
Ferdinands piedzima ar ūdensgalvu tāpēc, ka viņa vecāki, kā jau normāli Habsburgi, bija tuvi radinieki.
Hidrocefālijas dēļ, kuru 17 un 18 gadsimta mijā ārstēt vēl neprata, kroņprincis, bet pēc tam imperators, slimoja ar veselu buķeti dažādu slimību - piemēram, epilepsiju. Bija miermīlīgs, no valsts vadīšanas neko nesaprata, un savu valdnieka gribu pauda vienā vienīgā veidā: "Es esmu imperators, es gribu knēdlikus!" Knēdliku dēļ viņam patika čehi, un čehiem savukārt patika Ferdinands, un viņi viņu godināja par Ferdinandu Labsirdīgo. Austriešiem beigās apnika, ka viņu valsti vada muļķītis, viņi sarīkoja revolūciju, pēc kuras tronī nāca jaunais un seksīgais Francis Jozefs, bet Ferdinands pēc atteikšanās no troņa savā lauku muižā audzēja puķītes.
Aleksandra Amālija, Bavārijas princese
Skaistā princese Bavārijas Aleksandra piedzima 1826. gadā un, kad bija maza, norija stikla klavieres. Tas pēc viņas vārdiem. Pēc tam parādījās vēl dažādas dīvainības- viņa paniski baidījās no netīrumiem un tāpēc nēsāja tikai baltu apģērbu - lai piezagušos pretinieku uzreiz varētu pamanīt. Vispār viņa visādi citādi bija lāga dvēsele- rakstīja bērnu grāmatiņas un ienākumus ziedoja bāreņu patversmēm. ieviest savās mājās tādu nehigiēnisku radījumu kā vīrieti viņa kategoriski nebija ar mieru, tāpēc visus precību piedāvājumus atraidīja. Tomēr ļaunie mikrobi viņu pieveica 49 gadu vecumā.
Brandenburgas Marija Eleonora
Zviedrijas karaļa Gustava Ādolfa sieva bija apveltīta ar zemu intelektu un fantastisku izšķērdību. Viņai ilgi neizdevās dāvāt Zviedrijas tronim mantinieku, bērni vai nu piedzima nedzīvi vai nomira pēc dzimšanas. Kad piedzima nākamā Zviedrijas karaliene Kristīne, kura ietiepīgi negribēja mirt, Marija Eleonora viņu vairākas reizes it kā nejauši nometa zemē gan uz grīdas, gan kapnēm, pēc kā princesi no viņas turēja patālāk. Kad nomira karalis, viņas kandidatūru valdnieka lomai neviens pat neierosināja, un tronī kāpa nepilngadīgā Kristīne. Pēc vīra nāves Marija Eleonora vēl ilgi vadāja sev līdz vīra zārku, neļaudama viņu apbedīt, un, kad tas beidzot izdevās, sev virs gultas piekarināja viņa sirdi.
Spānijas karaliene Huana Vājprātīgā
Vēl viena karaliene, kurai vilka uz nekrofiliju - pēc vīra - Filipa I Skaistā nāves viņa ceļoja kopā ar vīra zārku pa visu Spāniju, laiku pa laikam likdama zārku atvērt, lai papriecātos par viņa skaistumu...kurš Spānijas karstajā klimatā strauji kļuva visai apšaubāms. Dīvainības viņas raksturā bija pamanāmas jau tad, kad viņa dzīvoja pie vīra Holandē, kur viņa šokēja apkārtējos ar to, ka varēja visu nakti dauzīt sienas un kliegt, bet pēc atgriešanās Spānijā un vīra nāves viss kļuva vēl sliktāk. Viss beidzās tā, ka viņas vietā valdīja viņas tēvs un beigās arī dēls, bet viņa pati atradās ieslodzījumā klosterī, lai arī oficiāli turpināja būt karaliene.
Kārlis II, Spānija
Te pat rakstīt nav par ko - no bildes viss ir skaidrs. Habsburgu tuvradinieciskā krustošanās visu novedusi līdz galīgai uzvarai - kroplīgam, vairoties nespējīgam radījumam. Ja normāli cilvēkam piektajā pakāpē ir 32 dažādi senči, tad Kārlim II to bija tikai 10, kuri visi bija cēlušies no jau pieminētās Huanas Vājprātīgās.
Kārļa II laika viss bija puslīdz mierīgi- pēc viņa nāves gan sākās kari par spāņu mantojumu, kuru rezultātā pie varas nāca Burboni...
Jā!Ļoti labs!Garšīgi ironisks teksts ar normālu sarkasma devu!Man patīk!Ceru,ka daudziem citiem arī...
Kur Staļins? Kurš varēja nosūtīt par valsts nodevību vai anekdoti uz gulagu vai nošaušanu, jo "Kādam likās, ka kaimiņš ko pateica, vai ne tā paskatījās" un to uzskatīja par pietiekamu liecību, lai pēc viņa atbrauktu "melnā berta"?
Latviju arī vada apšaubāmas mentālas veselības cilvēki, un nekas , izdzīvojam