Senie cilvēki bija mednieki, kas pārtikas meklējumos pārvietojās no vietas uz vietu, tādēļ dzīvoja īslaicīgās apmetnēs. Bet, kad pirms 12 000 gadiem cilvēki iemācijās apstrādāt zemi, viņi sāka apmesties vienā vietā un būvēt pastāvīgas mājas. Laika gaitā šo māju grupas kļuva par pilsētām.
Dzīve uz jumta
Jumtu izmantoja kā darba vietu, tur ritēja ikdienas dzīve. Mājas būvēja ciešu citu pie citas, lai iebraucēji nevarētu pa ielām viegli iekļūt pilsētā.
Mājlopi
Kūtīs starp mājām tika turētas govis, aitas, ēzeļi un kazas. Mājlopi nodrošināja cilvēkus ar gaļu, pienu, vilnu un kalpoja kā transportlīdzekļi.
Žāvēšana
Dzīvnieku ādas tika iztīrītas un izžāvētas, lai izmantotu apģērba darināšanai.
Krāsains audums
Senie cilvēki iemācijās noaust audumu, ko izmantoja apģērba, segu un dekorējumu izgatavošanai.
Iekštelpu apdare
Dažas mājas bija izgriezenotas ar sienu gleznojumiem, kuros attēlotas ikdienas dzīves ainas.
Mājām nebija ārdurvju, tāpēc cilvēki tajās iekļuva pa jumta lūku kurai pirekšā ir tādas kā durvis kas aizsedz lūku, kad tur kāds vēlas ieiet iekšā viņš to paceļ.
Zem grīdas
Viņi zem grīdas meta mirušos vienā čupā, tas bija kā pagrabs.
// Viņi zem grīdas meta mirušos vienā čupā, tas bija kā pagrabs. ..///
- no kurienes šie murgi? apbedīšanas rituāls ir tik sens, ka pat tobrīd lopi nebija pieradināti.. - senākie - apbedījumi, ir daudzus simtus tūkstosu gadus veci. - pat par cilvēkiem tos nevarēja īsti saukt.. - senie kle'jotāji-vācēji, savējos apbedija vienkāršos apbedījumos..
- kur nu vel- mājokļos sameta pagrabā...
- sāc draudzēties ar smadzenēm, itkā jau gana liles, lai varētu izdomāt kā līķis pagrabā sapūs- un visi no tās bedres- mājokļa aizmuks.. - pie tam kad parādījās sienu apgleznojumi- cilvēce jau pazina tādu lietu kā durvis, un pat bija izgudrota atslēga.. (primitīva, bet bija)..
- nevajag šādus muļķīgus savirknējumus, katkur sasmeltus..
P.S. tiešām nesaprotu, kur šādus murgus sagrābstiji..
Ja tas ir ierakstīts skolas mācību grāmatā- tad pasaki skolotājai lai beidz lietot, un sāk domāt ar smadzenēm..
