Šodien Eiropā cilvēki satraucas par plūdiem un citām kataklizmām.. Ledāja kušana, pasaules okeāna līmeņa celšanās ļoti drīz var skart pilnīgi visus. Pizas tornis Itālijā ar lielu varbūtību pazudīs jūras viļņos un siltais gaiss palielinās turbulenci virs Atlantijas. Bet tas nav nekas jauns, kontinenta vēsturē ir bijuši smagi periodi jau agrāk...
Senlaikos Eiropas robežas bija pavisam citas. Tur, kur šodien atrodas jūra, bija ganības un meži, dzīvoja cilvēki. Pirmais trauksmes signāls no dabas atskanēja jau 6500 gadā pirms mūsu ēras- arī toreiz notika masīva ledāja kušana. Britānijas salas agrāk bija savienotas ar sauszemi- teritoriju, kuru arheologi sauc par Doggerlandi- zvejnieku zemi.
Senatnē jūras līmenis Eiropas tuvumā bija par 120 metriem zemāks kā šodien un tur, kur tagad ir Lamanšs, dzīvoja cilvēki.
Ledāju kušanas dēļ Doggerlandi applūdināja jūra Doggerlandes vietā palika tikai neliela sala, kura arī lēni pazuda jūras dzelmē.
Vēl pēc tūkstoš gadiem notika vēl viena masīva teritorijas applūdināšana- šoreiz austrumos. 5600 gadus pirms mūsu ēras Melnā jūra atradās daudz pieticīgākās robežās, naka tagad un vispār bija nevis jūra, bet saldūdens ezers. Zemestrīču rezultātā agrāk noslēgtā Vidusjūra sasvienojās ar Melno jūru , kura sāka piepildīties ar sāļu ūdeni. Melnās jūras līmenis pacēlās par 140 metriem
Bosfora vietā bija gigantisks ūdenskritums, salīdzinot ar kuru Niagāra tādas krāces vien ir. Melnajai jūrai palielinoties pusotru reizi applūda milzīgas piekrastes teritorijas.
Liekas, labāk lai nav tāds siltums, labāks ir aukstums? Aukstums izskatās apmēram tā:
Pēc siltuma perioda Romas impērijas laikā Eiropā ienāca ilgstošas ziemas, kuru zinātnieki sauc par Lielā tautu pārceļošanas laika klimatisko pesimumu. Sācies III-IV gs pesimums turpinājās līdz VIII gs vidum. Ziemas kļuva aukstākas, ledāju pieaugums bija tāds, ka pat daži agrāk nevainojamie romiešu ceļi bija nobloķēti. Kopējā gada vidējā temperatūra pazeminājās par 1,5 grādiem pret tagadējo. Bet temperatūras pazemināšanās 535-536 gadā bija pati skarbākā pēdējo 2000 gadu laikā Tropisko vulkānu masīvu izvirdumu dēļ atmosfēras caurspīdīgums krasi samazinājās. .Kā rakstīja viduslaiku vēsturnieks: "Šajā gadā notika liels brīnums: visu gadu saule izstaroja gaismu kā mēness, bez stariem, it kā būtu zaudējusi savu spēku, pārstājot, kā agrāk, spilgti un gaiši spīdēt. No tā laika, kad tas sākās, cilvēku vidū nebeidzās ne karš, ne mēris, ne kāda cita nelaime, kura nes nāvi". Mēra epidēmija aiznesa simtus tūkstošu cilvēku dzīvību, aukstums izraisīja ķēdes reakciju: samazinājās ražas, sākās bads, bada reģionu iedzīvotāji sāka migrēt kas noveda pie bruņotām sadursmēm. Kad aukstums beidzās, stāvoklis neuzlabojās uzreiz. Itālijā bija regulāri plūdi, Ziemeļjūras piekrastē un Anglijā jūra applūdināja vēl daļu sauszemes, un Francijā sākās lietavas un plūdi. .Bads, drēgnais klimats un neierasti aukstās ziemas noveda pie lepras izplatīšanās. Tā visa rezultātā iedzīvotāju skaits Eiropā samazinājās no 20 miljoniem uz 10.
Vārdu sakot, grozies, kā gribi, bet kaut kad lielas ziepes būs...un varbūt ka ir jau sākušās- pēdējās bildes ir Latvija.
Profesors Guntis Eberhards:
„Pagājušā gadsimta laikā, noskalojot krastu par 50-200 metriem, jūra ir pienākusi cieši klāt daudzām Latvijas piekrastes apdzīvotām vietām un viensētām, kas sākotnēji tika celtas drošā attālumā no jūras. Jau tagad noskalošanas riskam vētrās ir pakļauti gan Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastes, gan atklātās Baltijas jūras krasti, bet nākamajos 50 gados tas notiks vēl vairāk. Mūsdienās paaugstinātas bīstamības zonā atrodas apmēram 20 piekrastes apdzīvotās vietas,”
Tā varētu izskatīties Latvija šī gadsimta beigās
Un tā- visa Eiropa
Ir labs. Izmantotie avoti arī kārtīgi norādīti.
Tikai 4. att. ūdenskritums ir Indijas okeānā.
Kāpēc tie, kas mūs baida ar applūšanu, nepiemin iespēju visur sabūvēt dambjus?
