Bildē: Divas sievietes parādītas dejojam (un, noprotams, arī menstruējam) šajā akmens iegravējumā no "Upper Yule River" Austrālijas rietumos.
Aizvēsture
Mēnešreizes aizvēsturē tika dokumentētas ļoti maz. Tas visticamāk ir tāpēc, ka vēsturi pārsvarā dokumentēja vīrieši un mēnešreizes uzskatīja par sieviešu lietu, kuru neaiztika.
Ir ļoti iespējams, ka sievietēm kādreiz mēnešreizes notika retāk nekā tas ir šobrīd, kur pie vainas varētu būt nepietiekams uzturs un uzturvielas, vai arī tas, ka menopauze iestājās daudz agrāk – jau 40 gadu vecumā. Tomēr ir ļoti maz pierādījumu tam, kā sievietes asiņošanu pārcieta.
Vēsturnieki gan zin, ka daudz kur aizvēsturē sievietes menstruāciju laikā tika stingri asociētas ar mistiku, maģiju un burvestībām. Piemēram, rumāņu autors un filozofs Pliny the Elder rakstīja, ka kaila, asiņojoša sieviete spēja novērst krusu, negaisus un pat aizbaidīt nevēlamus kukaiņus no labības. Maiju mitoloģijā ticēja, ka menstruācijas izcēlās kā sods pēc tam kad Mēness dieviete – kas pārstāvēja sievietes – neievēroja alianses noteikumus un pārgulēja ar Saules dievu. Viņas mēnešreižu asinis tika savāktas trīspadsmit burkās, kur tās maģiski pārvērtās par čūskām, insektiem, indi un pat slimībām. Interesanti gan ir tas, ka dažos gadījumos Maiji ticēja, ka asinis spēja pārvērsties arī par medicīnas augiem.
) ir “mēnešreizes”, jāatzīst, ka agrāk klājās daudz sliktāk un varam būt pateicīgas par higiēnas iespējām šobrīd. Bet kā tad kādreiz sievietes tika galā ar mēnešreizēm un kā vispār sabiedrība tādu parādību uztvēra?
