Kā sievietes kādreiz tika galā ar mēnešreizēm?52

Viduslaiki

Arī no viduslaikiem nav īsti nekādu datu par menstruācijām, tāpēc vēsturniekiem nekas cits neatlika, kā spekulēt. Zinātniece, kas par šo tēmu ir visvairāk rakstījusi, ir Sāra Rīda. Rīda pētīja, kā eiropietes viduslaikos un jauno laiku sākumā pārdzīvoja asiņošanu, un pārsvarā secināja, ka, neskaitot lupatas vai citus materiālus, kas absorbēja mitrumu, daudzas eiropietes vienkārši asiņoja apģērbā.

Nepārsteidzoši, viduslaiku kristiešu ticība diezgan daudz nopēla menstruācijas un padarīja to par apkaunojumu, tāpēc nav brīnums, ka sievietes, baidoties no pazemojuma, slēpa savas mēnešreizes no sabiedrības. Viņas to darīja ar smaržīgu augu palīdzību, kurus apkāra ap kaklu un vidukli, lai nomāktu asiņu radīto smaku. Zāles pret sāpēm gan nebija guvušas baznīcas atļauju: izrādās, Dievs gribējis, lai katrs krampis kalpo kā atgādinājums par Ievas oriģinālo grēku.

Mūsdienas

1879. gads. Ap 19. gadsimta beigām sāka rasties uztraukums par to, vai asiņošana drēbēs vispār bija veselīga un sanitāra. Viens vācu ārsts rakstīja, ka “tas ir ļoti pretīgi asiņot savās drēbēs un to pašu drēbju nēsāšana četras līdz astoņas dienas var novest pie infekcijām.” Ap to laiku arī parādījās ieraksts British Medical Journal, kurā bija aprakstīta jauna tamponam līdzīga lieta, kas jāievieto vagīnā, kaut gan nebija skaidrs, vai tas bija paredzēts tieši mēnešreizēm.

Parādījās arī Hoosier sanitārā josta, savāds izgudrojums, kas bija jānēsā sievietēm zem apģērba. Līdz 1920. gadiem sievietes varēja pirkt mazgājamas paketes, kas pie jostas tiktu piestiprināti.

1888. gads. Parādās pirmās vienreizlietojamās paketes, kuras ir zināmas kā Lister’s Towels un tos attīstīja kompānija Johnson & Johnson. Ap to pašu laiku medmāsas sāka izmantot kokmasas apsējus, kurus atrada slimnīcās, kā vienreizlietojamās paketes . Tā kā tas bija labi uzsūcošs materiāls, kuru pārsvarā izmantoja, lai pārsietu brūces, un bija lēts, tas strādāja diezgan labi, lai uzsūktu menstruāciju asinis. To pašu materiālu vēlāk izmantoja arī pirmajām Kotex paketēm.

1929. gads. Pirmais tampons nebija izgudrots līdz 1929. gadam, ko izdarīja Dr. Īrls Hāss. Hāsam ideja radās uzzinot, ka viena viņa draudzene Kalifornijā izmanto sūkli, lai uzsūktu asinis. Viņam bija ideja par vates šķiedrām savienotām ar diegu, kas būtu pietiekami garš, lai sieviete vēlāk varētu tamponu izvilkt ārā ar šī diega palīdzību. Ap šo laiku, lai nopirku sieviešu higiēnas līdzekļus, sievietēm vajadzēja slepeni iemest naudu kastē veikalā, nevis maksāt tieši pie pārdevēja, kā tas ir redzams video raksta apakšā.

1980-tie gadi. Sanitārās jostas, kā Hoosier, jau bija gandrīz pilnībā izzudušas. Paketēm apakšā tagad bija lipīgas svītras, ar kuru palīdzību tās varēja piestiprināt pie apakšveļas un nākamajās dekādēs mēģināja panākt to, lai paketes vairāk absorbētu un nepieļautu “pārplūdi”.

Protams, bioloģiskās zināšanas par mēnešreizēm ir krietni uzlabojušās kopš 20. gadsimta sākuma un lielākajai daļai sieviešu attīstītajās valstīs ir piekļuve tīriem un drošiem menstruāciju produktiem. Ir pat nonākts tik tālu, ka ir izgudrotas jauna veida apakšbikses tieši priekš mēnešreizēm, kuras ir zināmas kā Thinx. Bet diezgan daudzās valstīs joprojām menstruācijas tiek uzskatītas par tabu un tūkstošiem sieviešu nav pieeja sanitārajiem produktiem. Indijā, piemēram, lauku apvidos sievietes uzskata par neaiztiekamām, netīrām mēnešreižu laikā un tāpēc viņām nākas izmantot mājās taisītus sanitāros drēbju gabalus vai arī pilnīgi neko, kas pēc kāda laika, protams, kļūst ļoti nehigiēniski. Paies kāds laiks, līdz higiēna un izglītošana par menstruācijām sasniegs katru pasaules stūrīti, nodrošinot sievietes ar drošiem un neapkaunojošiem veidiem, kā tikt galā ar mēnešreizēm.