Es esmu lasījis, ka daudzviet pasaulē ir sastopami sāls kupoli, bet kā tie ir tieši izveidojušies? Iespējams dažiem cilvēkiem ir bijuši jautājumi par to, tāpēc es šodien centīšos uz to atbildēt.
Es esmu lasījis, ka daudzviet pasaulē ir sastopami sāls kupoli, bet kā tie ir tieši izveidojušies? Iespējams dažiem cilvēkiem ir bijuši jautājumi par to, tāpēc es šodien centīšos uz to atbildēt.
Sāls kupolu var salīdzināt ar milzīgu no pazemes pacēlusos sāls balonu. Pazemē sāls veido atsevišķus ieslēgumus, lēcas vai slāņus, kas senatnē radušies, iztvaikojot sālsūdens lagūnām. Šādus pēc iztvaikošanas radušos iežus sauc par evaporītiem, un tos pārstav arī mums labi pazīstamais ģipsis.
No ģeoloģiskā viedokļa vislabāk zināmais un iespaidīgākais iztvaikošanas piemērs ir Vidusjūras pilnīga izžūšana, kas notikusi vairākos posmos kādā laika periodā pirms pieciem sešiem miljoniem gadu. Šajā procesā izveidojās biezi evaporitu slāņi, ko vēlāk pārklāja citi nogulumieži, piemēram, smiltis un māls.
Sāls kupoli veidojas tāpec, ka šim ķimiskajam savienojumam ir zemāks blīvums salīdzinājumā ar slāņiem, kas nogulsnējušies virs tā. Sāls blīvums ir 2,2 g/cm3, savukārt apkārtējo cieto iežu blīvums parasti ir ap 2,8 g/cm3. Liela nozīme ir arī tādai sāls īpašībai kā plastiskums. Zemākā blīvuma un apkārtējo iežu lielā spiediena dēļ sāls ceļas augšup līdzīgi gaisa balonam. Šajā procesā deformējas apkārtējie slāņi un virs sāls esošie ieži tiek spiesti augšup, izveidojot ainavā pauguru. Sāls kupola rašanos vēl jo vairāk veicina šīs vielas fizikālo īpašību maiņa augsta spiediena un temperatūras ietekmē. Piemēram, 100 grādu temperatūrā un 600 atmosfēru spiedienā sāls izturas līdzīgi uzsildītam sviestam.
Sāls kupols spēj pacelties augšup vairākus kilometrus cauri slāņiem, kas to sedz. Dažos gadījumos kupols izlaužas pat līdz zemes virsmai un veido sāls šļūdoņus. Šādu ainu var novērot, piemēram, Zagrosas kalnos Irānā un vēl vairākās pasaules vietās.
Sāls kupoli cilvēkiem noder vairākiem mēŗķiem. Pirmkārt, tie ir sāls ieguves avots, jo kupolos var izrakt gan vārāmo sāli, gan to, ko ziemās kaisa uz ceļiem. Otrkārt, sāls izolējošo spēju dēļ kupolos bieži vien ir naftas "kabatas" - dobumi, kuros var būt ieslēgta nafta. Treškārt, sāls kupolus var izmantot arī bīstamo atkritumu glabāšanai.
Zagrosas kalnu aerofotogrāfijā redzams, kā zemes virspusē izlauzušās sāls plūsmas veido tumšus šļūdoņus.
Kupola sienas veido galvenokārt sāls kirstāliskā forma halīts. Augsts spiediens ceļ sāli augšup. Sāls kupoli veidojas pēc sālsūdens baseinu iztvaikošanas, kad uz pāri palikušā sāls uzkrājušies citi nogulumieži. Sālim ir zemāks blīvums, un augstā temperatūrā tas kļūst plastisks, tāpēc virsējo slāņu spiediena dēļ tiecas pacelties augšup.
Sāls kupola izmantošana:
* Sāls ieguve.
* Bīstamo atkritumu glabātava.
* Naftas un gāzes pārsedze.