Bet ir bijuši gadījumi kad šķiet ka glābiņa nav. Bet padomju cilvēka attapība rod risinājumu pat it kā bezizejas situācijās. Esmu pieredzējis gadījumus ka alus lejamās taras vietā tiek izmantoti politelēna maisiņi. Un viens otrs pat visai virtuozi iemanījies eleganti sūkt alu no šāda maisiņa.
No nākamā gada aprīļa alus vairs netiks tirgots lielajos, pusotra un divu litru iepakojumos. Var būt ka tas pat ir labāk . Tirgus netiks piesārņot ar stiprprpcentīgo žurgu ampulām un alus ražotājiem ir vērts padomāt pie tā kā atjaunot izlejamā alus tirdzniecības tradīciju. Protams sakārtojot un civilizējot to. Šajā pasākumā ir vairāki pozitīvi apstākļi gan no ražotāja, tirgotāja un patērētāja viedokļa.
1. Kārt – nav nepieciešams produkciju fasēt gala iesaiņojumā kas samazina arī ražošanas izmaksas un samazina pašizmaksu no kā iegūst gan ražotājas gan arī patērētājs. Atkrīt arī nepieciešamība domāt par tā paša iesaiņojuma utilizāciju jo tāda iesaiņojuma vienkārši nav. Tā ka atliek vienīgi parūpēties par civilizētām tirdzniecības vietām un viss