local-stats-pixel

Kā krīt Meteorīti8

 30  2

Katru dienu no kosmosa Zemes atmosfērā ielido tūkstošiem nelielu akmentiņu, ledus gabalu, putekļu un citu kosmiskās vielas fragmentu. Lielum lielais vairums no viņiem, lielā ātrumā ietriecoties Zemes atmosfērā, lielās berzes dēļ sakarst, izkūst, iztvaiko. Tomēr dažkārt ļoti retos gadījumos lielāka izmēra meteoroīdi nesadeg Zemes atmosfērā pilnīgi un kāda daļa no tiem nokrīt uz Zemes. Uz Zemes nokritušo debesu ķermeni sauc par meteorītu. Gadā uz Zemes nokrīt apmēram 19 000 dažāda lieluma meteorītu, kas smagāki par 0,1 kg, tomēr lielākā daļa no tiem netiek atrasti, jo tie nokrīt mazapdzīvotās vietās, jūrās un okeānos. Atrod tikai pavisam niecīgu daļu no tiem.

Latvijā pēdējos 200 gados ir fiksēti tikai 4 salīdzinoši ļoti maziņu meteorītu nokrišanas gadījumi:

* 1820. gadā 12. jūlijā tagadējā Vārkavas novada Rožkalnu pagastā netālu no Lazdānu sādžas nokritušais Līksnas meteorīts, kas bija ~16 kg smags akmens meteorīts ar 38% lielu dzelzs, niķeļa, magnija un alumīnija piejaukumu.
* 1863. gada 5. jūnijā tagadējā Salas novada Salas pagastā netālu no Biržiem nokritušais Biržu meteorīts, kas bija ~ 5 kg smags akmens meteorīts.
* 1864. gada 12. aprīlī tagadējā Neretas novada Neretas pagastā nokritušais Neretas meteorīts, kas krītot sadalījās divās daļās un kopā bija ~ 11 kg smags akmens meteorīts.
* 1890. gada 10. aprīlī tagadējā Baldones novadā nokritušais Baldones meteorīts, kas bija ~ 6 kg smags akmens meteorīts.

Lielākiem meteorītiem nokrītot uz Zemes, var veidoties meteorītu krāteri, kuru izmēri ir atkarīgi no daudziem faktoriem:

* meteorīta izmēra un svara;
* meteorīta ķīmiskā sastāva;
* meteorīta krišanas ātruma;
* meteorīta krišanas leņķa;
* meteorīta krišanas vietā esošās grunts īpašībām.

Lai nepieļautu cilvēku muļķošanu ar viltus meteorītu krāteru pasaciņām un kliedētu maldus un nezināšanu par to, kas notiek uz Zemes vietā, kur nokrīt vērā ņemams īsts meteorīts, sniedzam jums detalizētu aprakstu par to, kas notiktu īstenībā, ja kristu īsts meteorīts Latvijas teritorijā.

Kā pirmo piemēru izvēlamies meteorītu, kura krišanas iespējamība uz Zemi pēc zinātnieku aprēķiniem ir 1 reizi 100 gados un kura krāteris līdzinātos „Mazsalacas meteorīta” izraktā krātera izmēram. Kā varētu raksturot šo meteorītu un tā krišanas postošās sekas, kuras varētu piedzīvot gandrīz katrs cilvēks savā mūžā? Uz šo jautājumu mēs varētu atbildēt, izmantojot reāli notikuša notikuma piemēru, kā arī ņemot palīgā zinātnieku veiktos pētījumus un ekspertu viedokļus.

Pirms ~1000 gadiem ASV Kanzasas štatā (ģeogrāfiskās koordināta N 37°34’57’’ un W 99°09’49’’) patiesi nokrita meteorīts, kas ieguva nosaukumu Halivand meteorīts (sauc arī par Brenham krāteri). Šis meteorīts radīja līdzīga izmēra krāteri, ko jokdari ar lāpstām izraka Mazsalacas apkārtnē. Brenham krātera diametrs bija ~15 m un dziļums ~3,5 m. Tas bija dzelzs-akmens meteorīts, kur kopējo svaru, kad tas atsitās pret Zemi vērtē kā 4 – 6 tonnas. Ņemot vērā šāda meteorīta blīvumu (~ 6 tonnas/m³), kopējais meteorīta izmērs bija ap 1 m³. Atsitoties pret Zemi, meteorīts sadalījās ļoti daudzos sīkos gabalos. Atrasti daži lielie fragmenti 680 kg, 650kg un 450 kg smagi, bet lielākā daļa ir apelsīna lieluma gabali, kas tika izsvaidīti plašā apkaimē ap krāteri.



Kas notiek tuvākā apkārtnē šāda izmēra meteorīta krišanas brīdī?
Vai šāda meteorīta nokrišanu nepamanītu pat tuvējās apkārtnes iedzīvotāji?

Jebkuram pietiekoši lielam meteorītam atsitoties pret Zemi, krišanas brīdī tā kinētiskā enerģija pārvēršas triecienvilnī un siltumenerģijā. Jo lielāks ir meteorīts un jo lielāks ir tā krišanas ātrums, jo lielāka enerģija izdalās.
Ņemot vērā Halivand meteorīta izmērus un ķīmisko sastāvu, tā krišanas ātrums bija līdz 5 km/ sekundē un šāda kritiena radītās enerģijas daudzums tiek vērtēts kā aptuveni 0,5 kilotonnas trotila ekvivalenta (TNT) radīta eksplozijas efekts.

Šāda Halivand izmēra meteorīta kritiena rezultāta radītā enerģija veidotu sekojošus postījumus:

* izveidotos meteorīta krāteris ~ 15 m diametrā un ~ 3 m dziļumā;
* ~40 m rādiusā no centra (sarkanā zona) būtu nopostīts absolūti viss (līdz pamatiem sagrautas betona mājas, nolauzti un ar triecienvilni izsvaidīti koki, koka mājas ar triecienvilni salauztas šķēpelēs un izsvaidītas tālu prom). Visi degošie materiāli varētu aizdegties. 100% iedzīvotāju būtu miruši;
* ~40 – 100 m (oranžā zona) rādiusā no centra būtu saglabājušās tikai pašu stiprāko dzelzsbetona būvju sienas. 95% iedzīvotāju būtu miruši. 5% iedzīvotāju būtu ievainoti;
* ~100 – 170 m (dzeltenā zona) rādiusā no centra daļēji sagrautas dzelzsbetona būvju sienas, norauti visi jumti. Koka būves sagrautas gandrīz visas. 50% iedzīvotāju būtu miruši.40% iedzīvotāju būtu ievainoti;
* ~170 – 290 m (gaiši dzeltenā zona) rādiusā no centra daļēji sagrautas dažas vieglas konstrukcijas būves, daudzām mājām norauti jumti. Daudz lidojošu šķembu postījumu, daudz nolauztu koku. 5% iedzīvotāju miruši. 45% iedzīvotāju ievainoti;
* ~290 – 430 m (gaiši dzeltenā zona) rādiusā no centra daļēji nelieli postījumi – daži bojāti jumti, izsisti logu stikli, vietumis lauzti koki, šķembu bojājumi. 25% iedzīvotāju ievainoti.



Šāda izmēra meteorītu jau pirms tā nokrišanas debesīs pamanītu daudzi iedzīvotāji pat 100 km attālumā no meteorīta krišanas vietas, jo tas būtu iespaidīgs skats ar spilgtu baltu, dzeltenu vai sarkanīgu krītošu lodi, aiz kuras paliek ugunīga aste. Krišanas brīdī rastos apdullinošs troksnis, kuru dzirdētu daudzu kilometru attālumā.

Kartē jūs varat apskatīt postījuma zonas, ja īsts šāda izmēra meteorīts nokristu tur, kur jokdari izraka bedri un kas ieguva nosaukumu – „Mazsalacas meteorīts”. Šajā gadījumā nebūtu ne nopietnu būvju postījumu, ne cilvēku upuru, jo meteorīta krišanas vieta ir klajā pļavā un tuvākās mājas un būves ir ~1 km attālumā. Postījumi būtu skāruši tikai Aņģīšu purva mežu, kur līdz pat 200m dziļumā no mežmalas būtu daļēji nolauzti koku stumbri. Tuvākajās viensētās („Kundrāti”, „Dzērvītes”, „Krodziņi”, „Ūcīši”, „Jaunzenteri”, „Runči”) no triecienviļņa ietekmes iespējams būtu izsisti daži logu stikli.
Meteorīta nokrišanas brīdī radušos troksni būtu sadzirdējuši gan 3 km attālumā esošā Sēļu ciemā (148 iedzīvotāji), gan 7 km attālumā esošajā Mazsalacā (2242 iedzīvotāji).



Atļausimies pafantazēt par to, ka „Mazsalacas meteorīta” izraktās bedres vietā nokristu daudz lielāks meteorīts. Tāds, kura nokrišanas iespēja uz Zemes tiek rēķināta ar varbūtību reizi 5000 gados!

Piemērs pagātnē par šādu reāli nokritušu meteorītu nav tālu jāmeklē. Tas atrodas tepat netālu no mums kaimiņos – Igaunijā Sāmsalā (Sāremā salā). Tas ir latviešiem labi pazīstamais Kāli meteorīts ar tā izveidoto krāteri (ģeogrāfiskās koordināta N 58°22’22’’ un E 22°40’10’’). Pēc pēdējiem zinātnieku pētījumiem Kāli meteorīts nokrita pirms 2400 – 2800 gadiem. Nokrītot Kāli meteorītam, tas radīja krāteri ~110 m diametrā un ~22 m dziļumā. Tas bija dzelzs meteorīts, kura kopējo svaru, kad tas atsitās pret Zemi, vērtē kā 40 – 50 tonnas. Ņemot vērā šāda meteorīta blīvumu (~7,5 tonnas/m³), kopējais meteorīta izmērs bija ap 6 – 7 m³. Atsitoties pret Zemi, gandrīz viss meteorīts siltumenerģijas un trieciena ietekmē pulverizējās vai sadalījās ļoti daudzos sīkos gabaliņos. Ir atrasti daži tikai pavisam neliela izmēra (0,5 – 28 gramu smagi) meteorīta gabaliņi, kas tika izsvaidīti plašā apkaimē ap krāteri.

Kas notiek tuvākajā apkārtnē šāda izmēra meteorīta krišanas brīdī?

Ņemot vērā Kāli meteorīta izmērus un ķīmisko sastāvu, tā krišanas ātrums bija līdz 12 – 14 km/sekundē un šāda kritiena radītās enerģijas daudzums tiek vērtēts kā aptuveni 20 kilotonnas trotila ekvivalenta (TNT) radīta eksplozijas efekts. Salīdzinājumam jāmin, ka uz Hirosimu 1945. gadā nomestās atombumbas sprādziena ekvivalents bija 15 kilotonnas TNT.

Šāda Kāli izmēra meteorīta kritiena rezultāta radītā enerģija veidotu šādus postījumus:

* izveidotos meteorīta krāteris ~110 m diametrā un ~22 m dziļumā;
* ~280 m rādiusā no centra būtu nopostīts absolūti viss (līdz pamatiem sagrautas betona mājas, nolauzti un ar triecienvilni izsvaidīti koki, koka mājas ar triecienvilni salauztas šķēpelēs un izsvaidītas tālu prom). Visi degošie materiāli varētu aizdegties. 100% iedzīvotāju būtu miruši;
* ~280 – 750 m rādiusā no centra būtu saglabājušās tikai pašu stiprāko dzelzsbetona būvju sienas. 95% iedzīvotāju būtu miruši. 5% iedzīvotāju būtu ievainoti;
* ~750 – 1200 m rādiusā no centra daļēji sagrautas dzelzsbetona būvju sienas, norauti visi jumti. Koka būves sagrautas visas. 50% iedzīvotāju būtu miruši. 40% iedzīvotāju būtu ievainoti;
* ~1200 – 2100 m rādiusā no centra daļēji sagrautas vieglas konstrukcijas būves, daudzām mājām norauti jumti. Daudz lidojošu šķembu postījumu, daudz nolauztu koku. 5% iedzīvotāju miruši. 45% iedzīvotāju ievainoti.
* ~2100 – 3200 m rādiusā no centra daļēji nelieli postījumi – daži bojāti jumti, izsisti logu stikli, vietumis lauzti koki, šķembu bojājumi. 25% iedzīvotāju ievainoti.



Šāda izmēra meteorītu jau pirms tā nokrišanas debesīs pamanītu daudzi iedzīvotāji simtiem kilometru attālumā no meteorīta krišanas vietas, jo tas būtu iespaidīgs skats ar spilgtu baltu, dzeltenu vai sarkanīgu krītošu lodi, aiz kuras paliek ugunīga aste.
Krišanas brīdī rastos apdullinošs troksnis, kuru dzirdētu pat vairāku desmitu kilometru attālumā. Tuvākās seismoloģiskās stacijas fiksētu nelielai zemestrīcei atbilstošu zemes satricinājumu.

Šajā gadījumā būtu daudz lielāki postījumi un arī cilvēku upuri.
Visā tuvākā apkārtnē ~1,2 km rādiusā no meteorīta krišanas vietas būtu pilnībā sagrautas visas tuvākās viensētas („Kundrāti”, „Dzērvītes”, „Krodziņi”, „Ūcīši”, „Jaunzenteri”, „Runči”). Triecienvilnis tās pilnībā būtu noslaucījis no zemes virsmas, kā arī izceltos ugunsgrēki. Gandrīz visi iedzīvotāji būtu gājuši bojā. Tālāk līdz aptuveni 2 km attālumā no meteorīta krišanas vietas pavērtos briesmīga postījuma aina, jo gandrīz visām mājām būtu norauti jumti, vieglas konstrukcijas būves sagrautas, visi logi izsisti. No sprādziena epicentra atlidojošie būvju fragmenti, koki un šķembas būtu radījuši lielus bojājumus. Daudzi koki nolauzti.

Šāds liktenis skartu ap 20 tuvāko viensētu („Ozolkalni”, „Priežkalni”, „Ežiņas”, „Suļļēni”, „Jenkas”….). Bojā būtu gājuši ap 5% iedzīvotāju, bet aptuveni puse iedzīvotāju būtu ievainoti. Vairāk nekā 3 km attālumā no meteorīta krišanas vietas būtu ļoti daudz šķembu bojājumu. Īpaši no sasistiem logu stikliem un citiem sīkiem priekšmetiem, ko triecienvilnis būtu atnesis sev līdzi. Tas skartu visu Sēļu ciemu un Pantenes ciemu, kā arī vairāk nekā 30 viensētas. 25% iedzīvotāju gūtu ievainojumus.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 8

0/2000

ja copy paste ir kruta lieta,bet par ko tu gribi plusu???emotion

 3  0 atbildēt

Šādi krita arī ZZ meteorīts?

 3  0 atbildēt

interesanti!

 0  0 atbildēt

labs, varu iedot linku, kur pret zemi var smērēt paša izdomātus meteorītus :D man bij plāns sašškaidīt zemi, kaut vai novirzīt no orbītas, sanāca tik tad, kad pret zemi ar ātrumu 70km/s triecu Jupitera izmēra dzelzs kluci emotion  rezultāts bij graujošs, no orbitas neatgriezeniski izsista + parādijās jauna asteroīdu josla starp marsu un venēru emotion

 0  0 atbildēt