"Lielā lēciena" pirmā gada rezultātus Ķīnas Komunistiskās partijas augstākā vadība vērtēja Lušaņas konferencē 1959.gada vasarā. Saņēmuši ziņojumus par bada apmēriem valstī, vairāki līderi ar Mao Dzeduna jauno politiku nebija apmierināti, taču atklāti to kritizēt uzdrošinājās tikai daži, pirmām kārtām maršals Pens Dehuajs. Viņa kritisko vēstuli konferencē nolasīja Džans Veņtiaņs. Atbalstu maršalam pauda vēl tikai divi Politbiroja locekļi Li Sjaņniaņs un Čeņs Ji. Pārējie klusēja, un "Lielais lēciens" turpinājās. Penu Dehuaju atzcēla no aizsardzības ministra amata, viņu ar domubiedriem nobīdija no politiskās skatuves. Posta apmēri Ķīnā turpināja pieaugt. Ar laiku sociālā katastrofa bija izvērsusies tik lielā mērogā, ka vairs nespēja klusēt arī citi Komunistiskās partijas līderi.
Lai gan Liu Šaocji (attēlā), kurš kopš 1959.gada aprīļa ieņēma Ķīnas Tautas Republikas Priekšsēdētāja amatu, lasot neskaitāmos ziņojumus par badu un nabadzību, bija guvis informāciju par valstī notiekošo, viņu satrieca neaptveramā posta apmēri, ko viņš pats ieraudzīja braucienā pa laukiem. Savā dzimtajā ciemā, ko nebija apciemojis 40 gadu, pussabrukušā mājā Liu Šaocji atrada savu māsu. Viņa bija izvārgusi no bada un nopietni slima. Sieviete raudāja un stāstīja, ka vīrs nesen esot nomiris pēc tam, kad ēdis no siena ceptu "maizi". Viņa kuņģis nebija spējis sagremot rupjo barību, un ģimene bija spiesta bezspēcīgi noskatīties, kā vīrietis mirst briesmīgās sāpēs. Māsas stāsts nebija nekas unikāls. It visur savā dzimtajā ciemā Šaocji dzirdēja līdzīgus, sirdi plosošus stāstus. Kopīgajā ēdnīcā, kur ciema ļaudis ieturēja savas maltītes, netīri katli, irbuļi un bļodiņas mētājās pa grīdu, un neviens nespēja atcerēties, kad tie izmantoti pēdējo reizi. Liu Šaocji pārņēma kauns, kad viņš dzirdēja ciema ļaužu stāstus par to, kā vietējā vara per un sasien cilvēkus, kas sūdzas par ēdiena trūkumu vai tiek turēti aizdomās par kāda pārtikas produkta zādzību. Pēc pāris dienām Liu Šaocji sasauca ciema sapulci. "Esmu satriekts, redzot, ka mana dzimtā ciema ļaudīm ir tik smaga dzīve. Es jūtos atbildīgs par to, ka esmu izraisījis tik lielas ciešanas, tāpēc lūdzu jums piedošanu," sacīja Priekšsēdētājs, asarām ritot pār vaigiem.
