Kā ķīvējās PSRS un Ķīna! Un kā ķīnieši zaga padomju tanku!24

Kad Hruščovs 1959. Gadā devās vizitē uz ASV, Mao to nosauca par pielabināšanos kapitālistiem. Un vēl, kad 1962. gadā Ķīna izmantoja Kubas krīzi, lai okupētu Indijas Aksai-Čin reģionu PSRS nostājās Indijas pusē. Punktu visam pielika PSRS atsauktās rāķetes no Kubas. Abu valstu draudzībai pienāca gals.

1964. gadā Mao atdzina Pekinas līgumu par netaisnīgu, un pieprasīja atdod Ķīnas likumīgās teritorijas. Lai mazinātu saspīlējumu PSRS piekrita. Tomēr, Mao pats visu saveda grīstē, jo vienā uzrunā tautai teica, ka viņš Krievijai pieprasīs rēķinu par Sibīrijas, Kamčatkas un Tālo austrumu okupāciju. Hruščovam bija gana, visi darījumi ar ķīnu tika atcelti.

Ķīna un PSRS sāka masveidā pūlcēt karaspēkus pie abu robežām. Lai gan Ķīna bija tehnoloģiski vājāka, Mao uzskatīja, ka pārsvars cilvēku resursos tomēr būs noteicošais. Viņam bija taisnība. PSRS bija jābaidās no Ķīnas nomācoša pārsvara cilveku skaita ziņā, ja sāktos karš, risinājums būtu viens – kodoluzbrukums. Hruščovs, tomēr, iebilda, jo tas nestu neatgriezeniskas sekas, viņš uztraucās par sekām, kur no otras puses tās Mao nebija prioritāte. Viņš neaptvēra atombumbu iznīcinošo spēku, pat uzskatīja, ka lielais iedzīvotāju skaits un rezerves viņu pasargāja no kodoluzbrukuma. Tomēr, drošs paliek drošs, 1964. Gada oktobrī Ķīna veica savu pirmo kodolizmēģinājumu.

Bildē ķīnieši grūstās ar krieviem pie abu vakstu robežas.

Drīzumā arī, pēc ķīniešu versijas, sākās nemieri pierobežās, kurās krievi slepkavoja mierīgos iedzīvotājus un pat ar tankiem pārbrauca mierīgiem ķīniešu protestētājiem. Kur pretī, krievi apgalvoja, ka uz robežām ķīniešu karevji esot ikdienas uzmākušies sargposteņiem ar runām un citējumiem no Mao grāmatas ‘’Sarkanā grāmata’’.

Ķīnietis krieviem rāda Sarkano grāmatu.

Lai visus nomierinātu, krievi izdomāja ar gariem mietiem atgrūst ķīniešus tālāk no posteņiem. Turpretī ķīnieši paņēma vel garākus mietus un grūdās pretī. Notika grūstīšanās cīņas. Uz pierobežām pat tika nosūti cīņu meistari un  spēka vīri, jo abas puses nevēlējās karu.

Bildē krievi ar mietiem brauc uz pierobežu.

Tomēr, sākās pirmā asinsizliešana. 1969. gada 2. martā ķīniešu speki uzbruka krievu sargpostenim uz Ženbao salas, lai itkā atriebtu nogalinātos ķīniešu civiliedzīvotājus. Tika nogalināti 59 krievi un 94 ievainoti. Krievi deva pretuguni ar artilēriju. Un, lai atgūdu salu upes vidū viņi uzbrukumā sūtīja četrus jaunākos tankus, kuri vēl skaitījās kā slepens ierocis – T-62 tankus. Viens no tiem uzskrēja uz mīnas, pārejie trīs atkāpās.

Bildē ķīnieši ar nosperto T-62 tanku.

Ķīniešiem nu bija lieliska iespēja nospert bojāto tanku, lai to izpētītu. Tomēr, vairākas dienas norisinājās cīņas par tanku. Līdz beidzot ķīnieši to spēja izvest no uguns zonas. Tas tika aizvest uz tuvāko rūpnīcu. Krievi pat sūtīja sabotieri, lai tas uzspridzinātu tanku un rūpnīcu, jo nevarēja tik viegli ķīniesiem atdot jaunākās tehnoloģijas. Sabotierim tas neizdevās, viņs tika nošauts.

No visa šī Mao ieguva tikai vienu secinājumu, viņš nevarētu cīnīties ar ASV un PSRS vienlaicīgi. Tādēļ tika dota preikšroka draudzīgākām attiecībām ar ASV, jo tā atradās otrā pasaules galā, bet PSRS tieši kaimiņos. Saspīlējums palika līdz pat 2003. Gadam, kad beidzot tika noslēgts normāls robežlīgums.