Ja reiz par tēmu, tad varu padalīties ar savu zinātnisko pieredzi, jo kā reiz arī es tieši cenšos bīdīties dabaszinātņu jomā, tiesa gan fizikas virzienā, un arī man bija jāizstrādā bakalaura darbs. Katrā ziņā fizikas jomā Latvijā pētnieku un laborantu trūkst diezgan pamatīgi, tāpēc reāli bakalauru studiju 2. gadā lielākā daļa no mana kursa jau sāka strādāt par laborantiem vai programmēšanas inženieriem kādā no laboratorijām vai institūtiem (mani paņēma strādāt matemātiskās modelēšanas laboratorijā). Tur tad arī uzveidoju savu bakalaura darbu un tagad esmu 2. kursa maģistrantūrā, kur tagad mēģinu saņemties un kārtīgi rakstīt maģistra darbu (laiks vēl līdz nākamā gada jūnijam). Katrā ziņā šobrīd atbilstoši savai izglītībai par algu nesūdzos un arī nevarētu ļoti sūdzēties par iespējām praktizēties zinātnes lauciņā - esmu piedalījusies ar saviem pētījumiem gan LU konferencē, gan arī lielajā, starptautiskajā EGU konferencē, tā kā tās iespējas "bīdīt" zinātni jau reāli parādās maģistrantūras laikā, nav obligāti jākļūst par doktoru, lai tiktu pie pirmās zinātniskās pieredzes. Un arī pētnieka vai zinātniskā asistenta darba interesantums ir visai relatīvs lielums - viss atkarīgs no projekta, kāds tajā brīdī patrāpās, protams, dzīve vienmēr nebūs aizraujoša, taču par savu šā brīža darbu galīgi nesūdzos - www.puma.lu.lv.
