CIlvēkiem, kuri valkā romantiskā Če T- krekliņus būtu veselīgi iepazīties ar šādiem tādiem viņa citātiem:
«Revolucionāram jākļūst par aukstu nogalināšanas mašīnu, ko motivē tīrs ienaids», «Man nevajag pierādījumus, lai izpildītu nāves sodu, - man vajag tikai pierādījumus, ka ir nepieciešams izpildīt nāves sodu», «Jaunekļa laimīgākās dienas ir tās, kad viņš noraugās, kā viņa lodes sasniedz ienaidnieku», stāstot par kāda pret revolūciju naidīgi noskaņota zemnieka pašrocīgo nošaušanu: «Es gribētu atzīties, ka šajā mirklī es atklāju, ka man patiešām patīk nogalināt...»
Visi zina, ka Če varonīgi nomira, Vēlme eksportēt revolūciju uz Bolīviju bija saistīta ar buldogu cīņu zem paklāja- Kubai nebija vajadzīgs otrs comandante, pilnīgi pietika ar Kastro. Un, kad Če Gevaram tas kļuva skaidrs, tad, kad uz viņpasauli mistiski devās cīņubiedrs, viens no Kubas revolūcijas līderiem, Kamilo Senfuegoss, Če saprata, ka laiks tīt makšķeri un iekarot pašam savu teritoriju.. Virziens bija nepareizais- Bolīvijā bija veiksmīgi veikta zemes reforma, zemnieki tika pie turības, un nekāds ieklīdenis viņiem nebija vajadzīgs. Turklāt Bolīvijas armijas specvienības arī nebija zemē metamas un driz vien Če ar saviem 50 cīņubiedriem bija ielenkti. Če Gevara gan mēģināja kareivjus pārliecināt, ka dzīvs viņš būs vērtīgāks, bet bolīvieši tomēr, apspriedušies, izlēma, ka ar beigtu pasaules revolucionāru būs mazāk klapatu. Un viņam bija sasodīta taisnība- pustrakais dzēks bija ar ambīcijām ne pa jokam «Ja kodolraķetes būtu palikušas, mēs tās izmantotu pret pašu Amerikas sirdi, ieskaitot Ņujorku... Mēs maršēsim pa uzvaras taku pat tad, ja tas prasīs miljonus kodolupuru."
