Sakarā ar to, ka ir miris Kubas revolūcijas līderis Fidels Kastro daudziem cilvēciņiem ir radies labais jautājums- kas īsti notiek tamā Kubā un kā tur īsti izskatās.
Sakarā ar to, ka ir miris Kubas revolūcijas līderis Fidels Kastro daudziem cilvēciņiem ir radies labais jautājums- kas īsti notiek tamā Kubā un kā tur īsti izskatās.
Laikam pirmais rādītajs, ka Kubā kkas nav OK, ir tas, ka tā sauktajā Brīvības salā ir sakrālā ģimene- tāpat kā rītausmas zemē Ziemeļkorejā- un it nekādu štruntīgu vēlēšanu. Pat tādu formālu vēlēšanu kā bijušajā PSRS. Fidels savas dzīves laikā par savu mantinieku pasludināja brāli Raulu- un ar to pietiek. Jo ar bērniem nav īstas skaidrības- viena Kubas princese - troņmntniece jau parāva pēdu uz ASV un vienmēr ir bijusi diezgan skarbs Kubas režīma kritiķis. Kā Kubas nelaiķis līderis kaut kad teica- revolūcijai nav laika vēlēšanām. Nu un no 1959. gada, kad Kubā nāca pie varas Kastro, laiks tā arī neatradās.
Jebkurš sevi cienošs liberālis gan Austrumos, gan Rietumos lieliski zina, ka līdz revolūcijai nabadzīgajā Kubā valdīja nelietigais, korumpētais diktators Batista, kuru gaza labie revolucionāri un pēc tam nosauca Kubu par Brivības salu.
Kā visas liberāļu idejas arī šī nav gluži patiesa- līdz 1959 gadam Kuba bija viena no bagātākajām Latīņamerikas valstīm. Iekšzemes kopprodukta ziņā uz vienu iedzīvotāju Kuba bija priekšā Japānai un Itālijai. Tiesa, Batistas laikā IKP drusku nošļūca uz leju, jo pretīgs, korumpēts tips viņš tomēr bija. Bet- valstī, kura bija otra Lasvegasa, kur grozījās nauda un tūristi, ļoti stipri sašūpot stāvokli viņš nevarēja.
Ja ir vēlēšanās saprast, kāda šodien būtu Kuba bez revolūcijas- ir vērts paskatīties uz Lasvegasu.
Bet realitāte ir tāda, kā nu viņa ir, un Havana spožāka pa pēcrevolūcijas gadiem pilnīgi noteikti nav palikusi
Uzreiz pēc revolūcijas tika pilnībā konfiscēti visi uzņēmumi, pilnībā kolektivizēta lauksaimniecība - pilnīgi visas govis kļuva par valsts īpašumu, un ar Kubas ekonomisko labklājību bija cauri. Līdz Padomju Savienības beigām Kuba dzīvoja uz PSRS dotācijām- apmēram 6 miljardi zaļo gadā. Pēc PSRS kraha Kubā sākās visīstākais bads, neskatoties uz to, ka Kubā aug un zaļo pilnīgi viss, kas iekrīt zemē. Līdzīgi kā Vjetnamā Ho Ši Mina laikos, kur arī var vākt trīs rīsa ražas gadā, bet komuņagām tāpat izdevās noorganizēt badu. Pārtikas kartiņas Kubā ir spēkā vēl šobaltdien. Katram kubietim ir grāmatiņa ar pārtikas taloniem. Ir bodega- valsts veikali, kur šos talonus atprečo. Izskatās viņi apmēram tā
Ir tāds jauks formulējums, ar ko kapitālisms atšķiras no sociālisma- kapitālisms ir bagātību nevienmērīga sadalīšana, bet sociālisms- nabadzības vienmēriga sadalīšana. Protams, sociālismā vēl ir nevienlīdzība korupcijā. Tas, protams, pie reizes arī garantē, ka pats bagātākais cilvēks sociālismā būs nabadzīgāks kā vidējais kapitālistiskas valsts pilsonis.
Vēl viena Brīvības salu raksturojoša pazīme ir 50 gadu autoparks. Kā par brīnumu, mašīnas Fidela kompānija nekonfiscēja. Mašīnu īpašnieki vēl šodien lieto to, ko sapirkuši nelietīgā Batistas laikos. Tas, kā viņas tiek uzturētas pie dzīvības ir pilnīga fantastika, jo tas notiek gandriz vai ar tējkannu detaļām un viens-Dievs-zina-ar ko. Tas, kuram šodien ir mašīna, ir laimīgs cilvēks, jo ir palielinājusies tūristu plūsma un, pārvadājot tūristus, var normāli iepirkties tirgū, nevis bodegās.
Dzīvokļus savā īpašumā iegādāties kubieši varēja tikai nesen - Raula Kastro laikos. Tā kā par ēku remontu, ūdeni un elektrību vēl arvien atbild valsts, ēkas izskatās ...kā lai pieklājīgāk pasaka...nu tā, mārrutkaini.
Tās ir tādas brūkošas mājas, kas atgādina gan par Batistas, gan koloniālisma ziedu laikiem.
Tā kā 70% kubiešu strādā valsts iestādēs un uzņēmumos, kur algas ir simboliskas, kur vien iespējams, cilvēki cenšas kaut ko audzēt, jo pārtika salīdzinot ar viņu algām, ir ļoti dārga. Un vietumis teritorija ap mājām izskatās kā Eiropā II Pasaules kara laikā, kad bija populārs līdzīgs dārzkopības veids.
Labais jautājums: Kāpēc XXI gadsimtā 6,5 miljonu cilvēku samierinās ar tādiem apstākļiem? Kuri turklāt vēl ilgst no 1959 gada un ir tikai pasliktinājušies? Atbilde ir- propaganda un represijas. Pie tam- viss sākās no represijām. Paralēli ar sociālisma celtniecību sākās koncentrācijas nometņu celtniecība. Kubas GULAGs saucas UMAP.
Šajās nometnēs nokļuva tie, kuri atteicās "strādāt revolūcijas labā" un tie, kuri uzdrošinājās iebilst pret kolektivizāciju, kā arī adventisti, Jehovas liecinieki un homoseksuālisti. Tas gan ir tikai oficiālais saraksts. Tur varēja iekļūt jebkurš. Kādu laiku nometnēs atradās 350 tūkstoši cilvēku. No 6.5 milj iedzīvotāju.
PSRS uz 190 miljoniem iedzīvotāju bija 2.5 miljoni ieslodzīto GULAGā.
Kastro bija krutāks par Staļinu. Uzrakstu virs nometņu vārtiem- slavenā «Arbeit macht frei» spāņu versiju- Kastro nospēra no fričiem. .
Protams, ne visi nokļuva UMAP. Pat oficiālais nošauto skaits ir 3615 nošauto ar revolucionāras tiesas spriedumu un 1253 ārpustiesas - vienkārši-tāpat nošaušanas. "Komunisma melnā grāmata" nošauto skaitu vērtē 15- 17 tūkstošu robežās. Un galvenais nošaušanu organizētājs bija visas pasaule kreiso liberāļu mīlulis Če Gevara.
Nu un ko tur darīt katru gadu? Nav ko. Vienreiz var papriecāties, forši. Ja Tavi draugi dzīvo Miramarā, tas ir viens, bet ne visi to var atļauties. Un pārējiem tā ir, kā ir, neskatoties uz to, ka tauta visumā dzīvespriiecīga un vismaz tūristiem vide droša. Tas attiecas arī uz medicīnu- ir medicīna tūristiem, ir medicīna tautai, un starpība ir milzīga.
Jā, dīvaini, bet visur, kur cenšas ieviest sociālismu/komunismu, galu galā valda totāla nabadzība, bads, posts, bezcerība un beztiesiskums. Labi dzīvo tikai "tautas "kristāldzidrie" vadoņi". Tā tas bija padomijā, Kubā, tā tas joprojām ir Z-korejā. Ķīnā ir kaut kāds kapitālistisks komunisms, tur tā situācija ir mazliet citāda, bet kopumā arī dominē beztiesiskums un nabadzība.
Atliek secināt, ka lai nu kā, tomēr cililizēts kapitālisms ir vistuvāk cilvēka dabai, bet sociālisms vairāk patīk zagļiem, neliešiem un varmākām. Kāds dabiski var mēģināt to apstrīdēt, bet pieredze ir tāda kā tā ir.
Un tu baigi gudrais, ja???
protams zināmā dzēruma pakāpē var diskutēt par to kā ir labāk dzīvot:
a) vis ir lēts un viegli pieejams, bet nekā nav.... (sociālistiskā sistēma, kad paziņo, piem., ka veselības aprūpe ir par brīvu, bet neko vairāk par caurejas līdzekļiem nepiedāvā)
b)viss ir ļoti dārgs, toties ir pārpilnība (brīvā tirgus ietekme).....
par to var diskutēt...
bet nav jēgas noliegt to, ka kopš spāņu laikiem Kuba ir bijusi bagāts centrs... caur Kubu plūda viss spāņu zelts, sudrabs no visas Dienvidamerikas.....
Ja Haiti (kas atrodas turpat blakus) ik pa laikam plosīja nem,ieri (vergu dumpji, tad pirāti uz laiku salu bija savākuši).. tad Kubai šis gāja secen un sākoties 20 gs bija visi priekšnosacījumi, lai tā kļūtu parnodokļu paradīzi bagātajiem amerikāņiem.......
paturpinot vēl autora domu par Lasvegasu - domāju, ka arī Holivuda šobrīd atrastos Ku'bā, ja ne sociālistiskā brīvības revolūcija.....