Ok, lai arī viņi nebija tik kruti un nekad neizveidoja tādas lietas kā datoru, velosipēdu vai nedeva startu citam mūsdienu augstāko tehnoloģiju sasniegumam, tomēr ir dažas interesantas nianses par šo seno amerikāņu civilizāciju.
http://spoki.tvnet.lv/profils/Alevender">Citi raksti
Vārdu "acteks" izdomāja eiropieši, kuri šīs civilizācijas pārstāvjus tā dēvēja Meksikā.
Saskaņā ar senās civilizācijas kultūru un tās prasībām, acteku mirstīgās atliekas parasti tika apraktas zem mājas, kurā mirušais pirms nāves dzīvoja.
Dažkārt pēc bērēm viņi mēdza upurēt suni. Viņi ticēja, ka citā saulē suns rādīs gaišu ceļu mirušajam actekam un kalpos kā pavadonis.
Bieži vien acteki pārdeva sevi vai savus bērnus verdzībā, lai spētu nomaksāt savus parādus.
Acteku galvaspilsēta, Tenočtitlāna, (dibināta ~1325.g.) bija savdabīga pilsēta, kas atradās uz Tekskoko ezera salām. Mūsdienās šī vieta atrodas Meksikā, Mehiko teritorijā. Ezers ir pilnībā nosusināts un Mehiko centrā vēl ir atrodamas senās acteku pilsētas drupas, kas kalpo par svarīgu lietisko avotu.
Kad eiropieši šo pilsētu atklāja, tā bija daudz lielāka par citām tā laika Eiropas lielākajām pilsētām.
Acteku galvaspilsētas paliekas mūsdienās, Mehiko, Meksika
Acteki nezināja it neko par riteņiem. Viņi neizmantoja un paši neatklāja tādus, taču par traucēkli šīs "mazās nezināšanas" viņu dzīvē nekļuva.
Tāpat viņi iztika arī bez dzelzs un tērauda.
Tev šķiet, ka ķīniešu valoda ir pietiekoši neparasta un spēj sagādāt mokas ikvienam tās nezinātājam? Acteku valoda, N'ahuatl sastāvēja no savdabīgiem piktogrammu veidojumiem un hieroglifiem. Biežāk tika izmantota piktogrāfija, samērā reti - hieroglifi. Tos viņi izmantoja īpašvārdu apzīmēšanai. Acteki parasti rakstīja uz agaves lapu šķiedrām.
Acteki bija izgudrojuši tikai savai civilizācijai raksturīgu sporta veidu. To sauc Ullamaliztli. Tā bija spēle ar gumijas bumbu, kur spēlētaji drīkstēja izmantot tikai savus ceļus, elkoņus, galvu un gurnus.
Ja eiropieši nebūto šos apslaktējuši , tad iespējams , ka būtu izveidojusies ļoti varena nācija , bet to mēs vairs neuzināsim. Interesanti padomāt. : )
Ar actekiem viss nav tik vienkarsi.Uz balto paradisanas laiku vinu imperija bija pietiekosi liela un varena,un it ka spanju konkistadoriem nebija nekadu izredzu to iekarot.....it ka...Bet praktiski pret actekiem darbojas tik daudzi faktori,ka jasak domat par liktena iejauksanos.Pirmais un galvenais -manticiba un bailes,baltos acteki no sakuma uzskatija par sava dieva Ketcalkoatla pecteciem ,kuri atgriezusies(saskana ar paregojumu).Acteki bija paklavusi daudzas indianu ciltis kuras nu ieraudzija iespeju atbrivoties no apspiedejiem un kluva par spanju sabiedrotajiem vai vismaz nepalidzeja actekiem.Seviska loma bija Tlakskaliesu ciltij ,kuru spaniesi prata iekarot un padarit par sabiedrotajiem.Ir ari legenda par Kortesa miljako-indianieti Malinu ,kura bijusi ljoti gudra un apkeriga ,un vienmer pratusi Kortesam palidzet ar padomiem, lieliski parzinadama indianju parazas un pat kaujas taktiku.Ari valdnieks Montesuma izradijas par vaju un nespeja organizet pretosanos iekarotajiem.Tikai pec vinja naves,kad pie varas naca princis Kuautemoks sakas ista cinja,bet bija jau par velu.Bija dazas epizodes ,kad actekiem izdevas gut ieverojamus panakumus,bet ari tad vinji neprata tos izmantot un ta vieta ,lai piebeigtu pretiniekus,steidzas stiept jau sagustitos uz upuresanu,laudami parejiem atkapties vai aizmukt.Neticami,bet Kortesam ar 400(apmeram)viriem un nedaudz lielgabaliem izdevas uzvaret milzu valsti.....Bet varbut ta bija atmaksa par acteku uz ziedokliem noslepkavoto upuru asinim ?
