Lēcējzirnekļi ir vieni no visapbrīnojamākajiem un attīstītākajiem zirnekļiem. Pateicoties to mazajam izmēram un smieklīgajām "frizūrām", gandrīz ikvienam tie liksies diezgan piemīlīgi. Viena no lietām, kas tos padara tik piemīlīgus, ir to milzīgās acis. Bet rodas jautājums - cik daudz šīs actiņas spēj uztvert un kā tās darbojas?
Zirnekļu acis atšķiras no kukaiņu acīm - to acis nav saliktas, bet gan vienkāršas - viengabalainas. Katrai acij ir viena lēca, kas izveidota no plāna kutikulas slāņa. Zem tās ir tīklene - šūnu kopums, kas uztver gaismu. Pētot lēcējzirnekļu acis, rodas jautājums - kādā veidā tās koncentrē savas acis? Jo tām nav varavīksniņas, kā cilvēku acīm un to lēcas ir fiksētas.
Zirnekļi šo jautājumu risina interesantā veidā - tie liec savu galvu, lai tādējādi labāk spētu redzēt attiecīgo objektu. Tieši tā - lēcējzirnekļi nevis pozē fotokamerai, bet gan cenšas to labāk saskatīt!
Taču tas nav pietiekami, lai nofokusētu savu skatienu. Evolucionārais lēcējzirnekļa risinājums šai problēmai ir acis, kas nedaudz līdzinās caurulei.
Zirnekļi ar acs muskuļiem kustina tajās esošās caurulītes, tādējādi notēmējot caurulītes nepieciešamajā virzienā. Caurulītes beigās ir otrā lēca, kas, atšķirībā no ārējās lēcas, ir fleksibla. Būtībā lēcējzirnekļu acīs ir iebūvēti mazi teleskopi. Noregulējot šo caurulīšu leņķi un formu, zirnekļi var "pievilkt" (palielināt) objektu, uz ko skatās, līdzīgi kā telefona kamera.
Acs tīklenei, kas atrodas acs beigās, ir vairāki šūnu slāņi, no kuriem katrs ir specializējies noteiktā redzes veidā. Tādējādi lēcējzirnekļiem ir teicama binokulārā redze un pilna krāsu uztvere.
Vai lēcējzirnekļi redz to pašu, ko cilvēki? Kā zirnekļu smadzenes interpretē informāciju, ko tie iegūst ar savām acīm - to mēs šobrīd varam tikai minēt.
lēcēji tiešām labi redz . izmēģināju salticus scenicus no kādiem 30 cm liku pirkstu priekšā šis pagriežās uz citu pusi un gatavojas mukt . Pielieku atkal pirstu priekšā šis pagriežas uz citu pusi . Beigās uzleca tieši uz pirkstgala 
