Katra cilvēka dzīvē pienāk brīdis, kad ir pazudusi elektrība un izlādējies telefons. Tad viņš sāk domāt "ko pie velna darīja, kad šīs lietas neeksistēja?" Nu tad, lasam un uzzināsim atbildi!
P.S. Apakšā ir viduslaiku mūzika, ko klausījās ballītēs, svētkos, festivālos.
Spēles.
Ļoti populāras bija galda spēles, jo nebija nepieciešams daudz naudas, vai augsts status, lai tās izbaudītu. Tās izklaidēja kā nabadzīgos fermerus, tā arī visbagātākos no karaļiem. Pati izplatītākā spēle viduslaikos bija šahs. Domāju, ka paskaidrojumus par to, kas ir šahs nevienam nevajadzēs. Citas galda spēles, kas tika lietotas viduslaikos - Nardi, lapsa un zosis (fox & geese), kauliņi, u.c.
Sports.
Daudz no sava brīvā laika, cilvēki pavadīja pie dabas, izklaidējoties ar dažādiem sportiem, tirdziņiem, lugām, un tā tālāk.
Piemēram, vai zināji, ka golfa pirmsākumi meklējami jau viduslaikos? Attēlā redzams, kā tika spēlēta šī spēle, ko tad vēl nesauca par golfu, bet gan par kolfu. Noteikumi bija diezgan atšķirīgi un, patiesībā, vienīgais kopīgais ar golfu tam bija, ka abās spēlēs tika sista bumbiņa ar nūju.
Ja tev interesē, vari par to padziļināti izlasīt šeit.
Cilvēki ļoti iecienījuši bija arī lokšaušanas sacīkstes. Varētu pat teikt, ka, tolaik, lokšaušana kā sports bija pielīdzināma mūsdienu basketbolam un futbolam. Bet, tas bija populārs ne tikai kā sports. Lokšaušana kļuva par nepieciešamu iemaņu jebkuram - 1252. gadā, Anglijā, tika izdots likums, kas noteica, ka katram Anglijas vīrietim vecumā no 15 līdz 60 gadiem ir jābūt lokam, bultām un jāprot ar to rīkoties.
Pateicoties tam, Anglijai viduslaikos bija viens no iespaidīgākajiem pasaules karaspēkiem, ko viņi pierādīja 1346. gadā, kaujā pie Kresī (Francija). Vēsturnieki lēš, ka šajā kaujā no Angļu garajiem lokiem un bultām mira vairāk kā 2000 francūži, bet cīņā mira tikai 50 angļi. Būtībā, franču bruņinieki tika nošauti pirms tie varēja saviem pretiniekiem pietuvoties.
Turnīri.
Noteikti, ka esi redzējis šīs sacīkstes daudzās Holivudas filmās - divi jātnieki viens otram traucas pretī lielā ātrumā ar šķēpiem un cits citu cenšas notriekt no zirga. Tas bija viens no daudzajiem veidiem kā bruņinieki savā starpā cīnījās turnīros, par prieku skatītājiem.
Tomēr - tas nebija turnīru galvenais notikums.
Turnīru galvenais notikums bija tuvcīņa. Gan starp kājniekiem, gan jātniekiem.
Šajos turnīros varēja piedalīties tikai bruņinieki vai augstdzimuši cilvēki. Zemniekiem un amatniekiem atļāva tikai skatīties.
Lūk arī kāda turnīra svarīgākā cīņa, kur dalībnieki tika iedalīti komandās, pa 24 cilvēkiem, kas viena ar otru cīnījās zirgu mugurā.
Lai par viduslaiku turnīriem varētu visu izstāstīt, būtu vajadzīgs vesels raksts. Tāpēc, pagaidām, tas par tiem arī būs viss.
Festivāli.
Izrēķināts, ka parastiem darba ļaudīm, neskaitot svētdienas, gadā brīvas bija apmēram piecdesmit dienas. Ražas novākšana ļāva mazliet uzelpot no monotonās dzīves. Šajā laikā, cilvēki izklaidējās festivālos, vai sagatavojās nākamajai ražas sezonai.
Līdzīgi kā mūsdienās pilsētas svētkos, uz katra stūra kāds ar kaut ko tirgojās - ar gardiem ēdieniem, ar koka izgrebumiem, virtuves piederumiem un visu pārējo, ko vien vari iedomāties. Publiski, par brīvu apskatāmi, bija arī leļļu teātri, parasti teātri, dažādi priekšnesumi, žonglieri. Protams, neaizmirsīsim arī par mūziku - notika dažādi koncerti.
Būtībā, ja tev bija mazliet nauda tēriņam, tu tur varēji garšīgi paēst un ļoti labi pavadīt laiku visas dienas garumā. Tieši tāpēc, cilvēkiem festivāli tik ļoti patika.
Mielasti.
Turīgu, augsti stāvošu cilvēku mīļākās izklaides bija mielasti. Tika sagatavots lērums ar garšīgiem ēdieniem, dzērieniem un, vērienīgākos mielastos, uzaicināti izklaidētāji - dejotāji, mūziķi, āksti... Kamēr viesi ēda, tika spēlēta mūzika. Pēc tam, uzstājās mākslinieki ar dažādiem priekšnesumiem.
Nabadzīgāki cilvēki ko tādu atļāvās tikai ļoti īpašos gadījumos, bet, piemēram, karaļa galmā, šādi mielasti notika diezgan bieži.
Vari iedomāties, kā būtu katru mēnesi doties uz kāzām, tikai nebūtu ne līgava, ne līgavaiņa un arī ne kāzas? Apmēram, tāda būtu viduslaiku luksus dzīve.
Pasakas.
Zemniekiem, kas bija ļoti nabadzīgi vienīgā izklaides iespēja bija stāstīt. Pasakas, mītus, vai arī par saviem, radinieku, paziņu notikumiem viņu dzīvēs. Ģimenes šādi runājās vairākas stundas no vietas, katru vakaru. Tādā veidā radās arī daudzas, tagad labi zināmas tautas pasakas, bērnu stāsti un folklora.
Zinu, ka ir vēl daudz, kas šajā rakstā nav minēts. Piemēram, grāmatas, rotaļas, medības, pikniki, vēl daudzas citas sporta spēles un vēl. Diemžēl, viens raksts par īsu, lai to visu uzskaitītu...
Atceros kā es viduslaikos vienu smerdeli vārdā Viliams Rufus, šahā uzvarēju........... viņš pēc tam nocirta man galvu , jā traki laiki bija .....
