local-stats-pixel

Kā bija Padomijā?25

704 6

Es neesmu Padomju produkts, bet esmu vēl no tiem laikiem, kad vecāki un vecvecāki ar bērniem sarunājās, nevis visi sēž kur nu kurais, viens pie datora, cits teļļuka, cits vēl krusteni risina no avīzes.

Es pastāstīšu šo to, ko man stāstījusi mamma un vecmāmiņa, kuras šī režīma dzīvi dabūja izbaudīt pilnībā. Mammu, es zinu, ka tu lasi manus rakstus, ja man ir kāda faktu kļūda, vai gribi papildināt, tad manu spoku paroli tu zini (darba porķikā operā saglabāts), lien profilā un izlabo. :)

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 25

0/2000

Importu nepirka par valūtu, dabības ar valūtu bija krimināli sodāmas ar ilgiem gadiem cietumā. Bija vairāku veidu rubļi, katrs ar citu vērtību. Jūrniekiem tā saucamās bonas, kurām bija speciāls veikals Rīgā, tajā tikt iekšā varēja tikai ar jūrnieku grāmatiņām. Ja kādam no ārzemēm pienācās mantojums, vai kā citādi Rietumvalstu valūta to izsniedza speciālos čekos un atkal vajadzēja iet uz speciālu veikalu izpirkt. Šajā veikalā bija arī rietumos ražotas preces, kā arī bez rindas varēja dabūt kaut vai automašīnu LADA. 

Parasto strādnieku rubļu jau arī nemaz tik daudz nebija, lēti bija elementāri paēst, smieklīgi komunālie maksājumi, transports, bet ļoti maz bija tādu, kas no algas varētu sakrāt kaut vai Zaporožecam. Tāpēc bija ļoti attīstīta mazdārziņu apsaimniekošana vai govs un dažu citu mājdzīvnieku audzēšana- vienīgais legālais biznesa veids. Tulpes, rožu stādus audzēja gan profesori, gan sētnieki no darba brīvajā laikā. Es no mazdārziņa 600kv/m audzējot arī dažādus dārzeņus pāša ēšanai, nopelnīju otru gada algu. 

12 0 atbildēt

Oficiālā valoda bija krievu, visas grāmatvedībā nepieciešamās vedlapas bija krieviski. Tev acīmredzot ir maza sajēga par to, kas ir valsts valoda. Tagad valsts valoda ir latviešu, un tas nebūt neizslēdz reālu divvalodibu, sevišķi Latgalē. Ķemeros bija skola, kur latvieši ar krieviem mācījās kopā, daudzas stundas latviešu klasēs notika krieviski, jo skolotāji neuzskatīja par vajadzīgu mācīties vēl speciāli latviešu valodu dažu klašu dēļ.

8 2 atbildēt

Raksts laikam tapis pēc principa - "viena tante teica....". Es esmu tieši "Padomju laika produkts", tāpēc nepiekrītu gandrīz nevienam no šī raksta apgalvojumiem par tā laika norisēm Latvijā, kaut gan šis un tas daļēji varbūt tā arī bija dažās vietās, taču nevarētu teikt, ka tas bija raksturīgi visai Latvijai. Piemēram, autora minēto faktu par pārtikas produktiem, kurus deva "uz galviņām" un pēc kuriem bija jāstāv rindās ar visiem ģimenes locekļiem, nevar nosaukt par visa padomju laika raksturojošo elementu, jo tos talonus ieviesa tikai 80to gadu vidū, bet līdz tam nevarēja sūdzēties par pārtikas produktu trūkumu vai nepieciešamību stāvēt garākās rindās kā tagadējos ES laikos. Tāpat talonu laikā tieši katrā ģimenē veidojās produktu uzkrājums, kurus nevarēja nemaz izlietot mēneša laikā. Starp citu, veļas ziepes man vēl tagad kādi 30 gabaliņi vēl neizlietoti no tiem laikiem saimniecībā stāv.

Par valodu - es savā laikā ģimenes apstākļu dēļ tiku nomainījusi vismaz 7 skolas dažādos Latvijas rajonos, un nevienā no tām man nebija nekas jāmācās krievu valodā, izņemot krievu valodas mācību stundās un Rīgas pedagoģiskajā skolā militārās apmācības skolotājs, arī tikai daļēji, mācību vielu pasniedza krievu valodā.

Par mācību vielas iekalšanu - nu nebija tāds absurds kā tagad, kad skolēniem 1.un 2.klasē saskaitīšanu un atņemšanu māca nevis pakāpeniski izskaidrojot un radot bērnam izpratni par to, kā saskaitīt, atņemt vienus un desmitus, bet liekot iekalt mehāniski saskaitīšanas un atņemšanas tabulas no galvas, 2.klases otrajā pusgadā 3 nedēļu laikā bērniem no galvas jāiekaļ reizrēķina tabulas ar skaitļu 2; 3; 4 un 5 reizināšanu. Padomju laikā reizināšanu ar katru skaitli mācījāmies vismaz mēnesi, regulāri atkārtojot un nostiprinot reizināšanas prasmes.

Arī pionieru laiku atceros tikai ar pozitīvām jūtām, jo nodarbības disciplinēja skolēnus, attīstīja patstāvību, atbildību. Labāk lai pusaudži salutē ierindā stāvot un atdodot godu "tautas vadonim", arī skolotājiem un citiem pieaugušajiem, nevis kā tagad, kad katrs sīkaļa jebkuram pieaugušajam ar lepnumu rāda trešo pirkstu.

8 2 atbildēt

Importa preces bija,Polijas ,Cehijas ,VDR(vacijas demokratiska republika)Somijas,apavi bija daudz labaki par tiem mesliem (galvenokart kinas) ko var nopirkt tagad, tapat apgerbs.Grutak dabut un ari drusku dargak,,  ,ar ,,blatiem,,  ,bet bija.   Kosmetiku razoja musu pasu  Rigas parfimerijas un kosmetikas razosanas apvieniba ,,Dzintars,, .Pat tiri labi razoja.    Pionieriem nevajadzeja macit katram 5 -us oktobrenus , pionieru nometnes bija tas pasas bernu atputas nometnes ,tikai ta merkakosanas ar karogiem un kaklautiem bungam un taurem (tas bija aizguts no ,,skautiem,,, tikai ar uzsvaru uz ideologiju) .Tepat Rigas Jurmalaa bija pa pilnam nometnu.   Man iznaca pabut Asaros ,nometne saucaas,, ALBATROSS,, .Arzemju nometnu nebija ,tikai ,,ARTEKS,,(PSRS NOMETNE KRIMAA) .Tur gan bija berni no arzemju valstim ,ari kap. valstu.                  Kaut ko kopet,drukat un pavairot bija neiespejami, gandriz.   NoTA VALDIBA BAIDIJAS KA NO UGUNS ,- KA TIK KADS NESADRUKA PRETVALSTISKAS LAPINAS.....Uz svetkiem visas iestades ,kam bija kaut kadas kopejamas iekartas, nolika tas aiz atslegas un pat zem signalizacijas, noplombejot durvis.    Politiku ,ka mes tos pazistam , nebija , tikai visada limenja partijas darboni, Pilsetaa un rajonaa  galvenais bija partijas komitejas 1. sekretars ,talak 2.-ais un 3.-ais .tie tad ari visu valdija , -visu.                 Valodas  katra republika bija divas , vieteja un krievu.    Krieviem nepatika ja vinu klatbutne atlavas runat nekrieviski, tapec biezi vien 10 latviesi runaja krieviski jo redz 11. -ais bija krievs un nesaprata...  ta ka krievu te bija pilns ,tad visiem vajadzeja vervelet krieviski ...     Skolas macibas bija sava valoda ,bet krievu valoda bija obligata jau no 2. klases.Protams krievu skolas viss notika krieviski un latviesu valodu it ka ari pasniedza ka svesvalodu...it ka ...( NO KRIEVIEM IPASI NEPRASIJA ZINAT LATVIESU VALODU) .Veikalos vis bija atkarigs no pardeveja.

6 0 atbildēt
kad manam tēvam lika stāties pionieros viņš pasūtija vienviet un teica, ka nav nekāds krievs.
5 0 atbildēt

Visu laiku jau krievu valoda bija vienīgā valsts valoda Padomju Latvijā, visi oficiālie dokumenti, visas pavadzīmes bija jāraksta krieviski. Tikai 1989.gadā Gorbunova valdība pieņēma latviešu valodu kā otru(!) valsts valodu. http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/VALODA/v9-6.htm

6 3 atbildēt

Vispār jau Brigmanis Saldus rajonā pie O.Kalpaka mājām ''Airītes'' izcēlās ar mēslu gāšanu.

3 0 atbildēt

Paldies Dievam vai kādam citam, bet personīgi šos jaukos laikus neatceros. Tomēr vecākās māsas, vecāki un citi šos laikus atceras diezgan labi. Mamma bija skolotāja un patiešām bija tā, ka it kā mācības notika latviešu valodā. Tomēr, ja no dižās savienības tika atsūtīts kāds skolotājs, tad tie reti sevi apgrūtināja ar latviešu valodas mācīšanos un savus priekšmetus vadīja krieviski. Laukus skolās retāk, bet pilsētās tā esot bijusi diezgan ierasta prakse. 

Nu par to, ka deficīts radās tikai 80-to gadu vidū gan nepiekritīšu, tā talonu padarīšana gan bija tikai tad. Dāmas, ka saka, ka visa kā pietika. Izstāstiet, cik viegli parastam padomju pilsonim, bez blatiem bija dabūt skropstu tušu (kaut vai PSR ražojuma), lūpeni, kas nebija vienā no 3 standartkrāsām, tādu elementāru lietu kā kokvilnas vati, kā ar ikmēneša sieviešu higiēnas precēm, bērnu autiņiem (marli), bērnu apģērbu un ratus arī varēja bez blatiem dabūt? Kā bez blata grāmatnīcās varēja nopirkt labas grāmatas, mūzikas plates un lentes?

3 2 atbildēt

p.s. politiskā zemteksta apgalvojumi

0 0 atbildēt
Šausmas emotion
0 0 atbildēt

man tētis ar ko ir stāstijis. pirmkārt viņa vectēvam (manam vecvectēvam)bija ļoti ļoti paveicies ar dzīvi itkā jau bija tikai jūrnieks bet viņš lielākoties pārvadāja bagātus cīlvekus no balēm. a pēctam VISS pārpalikušais ēdiens paliek par brīvu. vēl tētis stāstija ka nu parasti visi uz telvizoriem rindas gaidija (nu ne jau dzīvajās rindās)un tad vienraiz vietējam veikalam pieveda televizorus un viņš pierunāja savu mammu nopirkt. ā un vēl tēties ar savu draugu ielavījās kautkur (aizmirsu kā sauca) kur bija ļoti daudz jaunas importa preces. un karoč viņš paņema botas un džinsus.

0 0 atbildēt

vampire,labprāt kontaktētos ar Tavu mammu,lai vismaz uzzinātu kur tad viņa ir īsti dzīvojusi.

0 0 atbildēt

Par izglītību taisnība, algebra, ģeometrija ,ķīmija , fizika bija daudz augstākā līmenī. Man vēl paveicās ar vēstures skolotāju, viņš cik nu bija iespējams stāstija par represijām 1941 un pēckara gados. Krievu valodas skolotāja arī buja interesanta sieviete kura iemācīja mācīties, reti kurš var palielīties ka ir izlasījis "Karš un miers" no vāka līdz vākam(krievu valodā). Bija arī ideoloģisie, tādi kāds mūsējais militārists, komuņaga līdz kaulu smadzenēm, bet bija jāpacieš, jo tieši viņš vadīja šaušanas pulciņu . Jā šautuve bija skolas pagrabā, ar mazkalibrenēm varēja šaut līdz nelabi metās, jo ventilācija bija švaka un pulvergāzes cirtās kaklā. Visā visumā bērnība bija interesanta un jautra emotion

0 0 atbildēt

katrs izteiktais apgalvojums pēc būtības neatbilst toreizējai realitātei, līdz ar to varētu teikt, ka raksts ir pilnīgs feiks. Diemžēl. tāpēc trekns mīnuss

6 7 atbildēt

Ieteiktu tik daudz nefantazēt savā rakstā, bet rakstīt tikai patiesus faktus

Es pati, mani bērni ir mācījušies Padomju laika pamatskolās, vidusskolās un augstskolās - visu priekšmetus mācīja  latviešu valodā, krievu valodu mācīja tikai krievu valodas stundās. Mācības krievu valodā  bija  ātsevišķās skolās ar krievu mācību valodu, tāpat kā šodien.

Padomju Savienībā personas kodu nelietoja, to ieviesa tikai 1992.gadā, kad uzsāka Latvijas iedzīvotāju uzskaiti un reģistrāciju Iedzīvotāju reģistrā.

2 5 atbildēt