Kā tev iet?
Interesanti, kas pamudina cilvēku, ar kuru komunikācija pārtruka pirms vairāk nekā pieciem gadiem, pēkšņi atkal mēģināt atjaunot kontaktus. Es vēl saprastu, ja tas būtu kāds bijušais klasesbiedrs, velns, es pat tik ļoti nebrīnītos par bērnudārza biedru, bet kāpēc gan lai kāds, ar kuru man astoņpadsmit gadu vecumā ir bijis īss romānelis, kuru, starpcitu, šis subjekts pats visai dīvainā veidā un negaidīti pārtrauca, svētdienas divdesmit divos vakarā mani uzmeklētu vislatvijas oranžajā portālā un rakstītu - Čau! Kā iet?
Man ir dažas versijas:
a) garlaicība;
b) ziņkāre;
c) bezmiegs;
d) esmu palikusi vēl glītāka;
e) a, b un c
f) d kombinācijā ar kādu no pirmajiem trim.
Un ko parasti atbild uz šādiem Čau-kā-tev-iet? Ko paredz protokols? Labi? Slikti? Darbadienās strādāju, brīvdienās dzeru? Trīs bērni, vīrs un suns vārdā Bruno?
