Šajā rakstā esmu aprakstījis 5 jukušākos valdniekus.
5. Sultāns Ibrahams I. Viņš ir viens no slavenākajiem osmaņu sultāniem. Viņš ļoti īsā laikā noveda impēriju gandrīz līdz sabrukumam. Viņš bija apsēsts ar apaļīgām sievietēm. Viņš pavēlēja saviem aģentiem atrast pēc iespējas resnākas sievietes. Kandidāte tika atrasta Gruzijā vai Armēnijā un tā svēra ap 150 kg. Ibrahims bija ar viņu tik apmierināts, ka iedeva viņai iesauku "cukura gabaliņš" un piešķīra viņai titulu Governor General of Damascus un valdības pensiju. Kad viņš padzirdēja baumas, ka viņa sievas salaiž ar citu vīrieti, viņš noslīcināja savu 280 cilvēku lielo harēmu Bosfora jūras šaurumā. Viņš bija redzēts barojot savas pils baseina zivtiņas ar monētām.
4. Ivans IV (Ivans Bargais). Ivanam bija briesmīga bērnība. 7 gadu vecumā viņš bija zaudējis abus savus vecākus un tika atstāts Krievijas valdības aprūpē. Ivana bērnība pagāja, vērojot galma bajāru un kņazu frakciju iekšējās cīņas, apvērsumus, nemitīgi baidoties par savu dzīvību. Protams, ka tas nevarēja neatstāt psiholoģiskas sekas uz zēnu. Ivans savas jūtas sāka izpaust mocot dzīvniekus.
1544. gadā, kad Ivanam bija 14 gadu, viņš sagrāba varu Krievijā izbarojot valdības priekšsēdētāju suņu baram. Viņš pats ar savām rokām nogalināja savu vecāko un mīlētāko dēlu. Uz Ivana sirdsapziņas ir neskaitāmi briesmīgi slaktiņi.
3. Anna I no Krievijas (1639 - 1740). Anna reiz uzzināja, ka kāds aristokrāts ir apprecējis katolieti. Viņa lika aristokrātam apprecēt vecu veceni, tad pēc kāzām lika viņiem pārģerbties par klauniem un maršēt pa ielām ar lopu baru. Pēc tam viņa lika tiem izģērbties un gulēt pilī, kura būvēta no ledus ziemas vidū. Jebkurš, kurš Annu kaut nedaudz sadusmoja tika sodīts ar briesmīgu nāvi, vai, labākajā gadījumā, nežūlīgu pazemojumu. Ja piededzināji viņas ēdienu, tad tiec pakārts. Ja runā viņai pretī, tad atvadies no mēles. Kad Anna nelika kādu nogalināt, viņa vienkārši pavēlēja kādam no galma nostāties istabas stūrī un attēlot vistu, kaķi, suni vai kādu citu dzīvnieku.
2. Frederiks Viljams I no Prūsijas (1688 - 1740). Viņš radīja spēcīgāko un garāko armiju Prūsijas vēsturē. Viņš bija kā apsēsts ar gariem vīriešiem. Viņam patika izrādīt savu militāro varenību liekot saviem visgarākajiem kareivjiem maršēt apkārt, iedzenot bailes īsiem vai normāla auguma cilvēkiem. Sākumā Frederiks rekrutēja vīrus pats savā valstī, bet kad saprata, ka viņi ir par īsu, saka tos rekrutēt citās valstīs. Protams, ka vārds "rekrutēšana" Frederikam saistījās ar "nolaupīt randomā garu vīrieti nakts melnumā un vēl nodedzināt viņa dzimto pilsētu, lai iebiedētu". Kad Eiropas garākie vīri bija zem viena jumta, Frederiks no viņiem izveidoja jaunu armijas daļu "Potsdemas milži" (Potsdam Giants). Viņiem pat nebija jācīnās. Viņi bija pārāk "vērtīgi", jo bez viņiem nebūtu kas maršē pa pili un kad Frederiks bija slims, maršē viņa guļamistabā.
1. Saparmurat "Turkmenbashi" Niyazov of Turkmenistan (1940 -2006). Saparmurat uzauga kā bārenis, pievienojās Komunistu partijai, kāpa pa karjeras kāpnēm līdz kļuva par Turkmenistānas prezidentu, kad tā ieguva neatkarību. Pēc dažiem gadiem Saparmurat sevi kronēja par Mūžīgo prezidentu un pārvaldīja it visu Turkmenistānā. Viņš būvēja savu personības kultu, ceļot savas statujas no tīra zelta. Viņa dzimšanas un inaugurācijas dienas kļuva par valsts brīvdienām. Presei viņš bija jāataino tikai labā gaismā. Tiktāl standarta diktatoru komplekts, bet dīvainākais tikai sekos. Saparmurat izdomāja, ka vajag uzbūvēt ledus pili, kurā pietiks vietas 1000 cilvēkiem. To vajadzēja uzcelt tuksnesī. Viņš radīja arī savu kalendāru, kurā nedēļas dienu un mēnešu nosaukumi tika nosaukti vārdos, kuri saistījās ar viņu vai viņa māti. Saparmurat dievināja melones. Viņš tās dievināja tik ļoti, ka ieviesa "Nacionālo Meloņu dienu". Saparmurat pat ir teicis: "Lai katra Turmenistāņa dzīve ir tik brīnišķīga kā melones!"
