Jo ātrāk Tu skrien, jo smagāks Tu kļūsti...113

2.1. Tātad, pēc vairākiem norādījumiem - neliels labojums, ātrumā rakstot šo to biju izlaidis, un teikšu atklāti - arī piemirsis! Tātad, kodolreaktora kamerā (tur, kur notiek pati kodolreakcija un atomu skaldīšana elementārdaļiņās) nav vakuums un nav arī gaiss, kodolreaktoru 1. paaudzes CBW kameras ir pildītas ar inertu cēlgāzi, kas nozīmē, ka gaismas ātrums tur ir definējams, kā GAISMAS ĀTRUMS VIELĀ, šijā gadījumā cēlgāzē (kādā konkrēti, nebija rakstīts, bet bija rakstīts, citēju:"..an inert gas under pressure over 5 Ba." nav 3000000 km/s, bet ir mazāks, šis ātrums tad arī ir piedēvējams fotonu kustībai, ar kuru palīdzību notiek atomu šķelšanas process un fotonu kustības ātrums tad arī tiek definēts kā gaismas ātrums, tātad, šādā vidē beta daļiņu ātrums spēj būt lielāks par fotonu (jeb gaismas) ātrumu konkrētajā vidē un konkrētajos apstākļos, tas pats arī novērojams zemas jaudas kodolreaktoru kamerās, kurās radioaktīvais elements tieši tiek dzesētas ar ūdeni (un šobrīd ir aizligtas uzstādīt), kā jau minēja komentāros A.GOD.,Ļ.CIEN.MR.Ottokaars, kur arī tad var nevērot zilo gaismu. Citos, slēgtā kameru tipa reaktoros nav iespējams novērot neko, vismaz ne no ārpuses, jo tos ieskauj bieza aizsargmateriāla (piem. svina) kārta. Nu, ceru, ka esat apmierināti! Un paldies, par norādītajām neprecizitātēm! P.S. Jāsaka kā ezītim, nokāpjot no kaktusa: "Kļūdīties ir cilvēcīgi!".

Visa matērija, kas veido cilvēku rasi ir ietilpināma cukura kubiņa tilpumā! Jā, jā, pavisam nopietni! To var izskaidrot ar to, ka atomi sastāv no 99.9999999999999% tukšas telpas, piemēram, ja Tu atrodies Rīgā Swedbank "Saules akmenī", tad savelkot savu roku dūrē, tava dūre būtu ekvivalenta ūdeņraža atoma kodolam, bet "Saules akmens" - visa atoma apmēriem! Ja mēs varētu saspiest visas cilvēces molekulas, atbrīvojoties no tukšumiem, tad mēs iegūtu visu cilvēci cukura kubiņa (to ko liek tējā) izmēros, tiesa, šis kubiņš svertu ~ 5 miljardus tonnu, kas ir apmēram 10 reižu vairāk nekā visa cilvēce uz planētas sver kopumā. Šo fenomenu var izskaidrot ar t.s. superblīvās masas veidošanos, kas ir process, kas noris zvaigznēs (ne jau filmu vai mūzikas, bet tājās kas kosmosā). Šī procesa rezultātā veidojas zvaigžņu klase, kuras tiek definētas kā supernovas.

Saule būtu tik pat karsta, kā tā ir, arī tad, ja tā sastāvētu no banāniem! Nu, patiesībā, jau tam nav nozīmes, no banāniem, šokolādes kūkām, vai kartupeļiem! Daudzi to nezina un nesaprot, bet saule ir karsta tikai tādēļ, ka tai ir ļooooti liela masa - miljardu miljardu miljardu tonnas, precīzāk 1.9891 ×10^30 kg , jebšu 332,946 reizes vairāk par mūsu planētu. Šī aspekta rezultātā saules iekšējā gravitāte ir neizmērojami milzīga (nē, nu vispār jau var izrēķināt, bet man kaut kā netīkas, varbūt kaut kur netā var atrast), kas rada molekulu saspiešanos (kā runājām iepriekš) un tā rezultātā rodas milzīgs spiediens, no kā savukārt izriet milzīgais karstums, lai tas būtu skaidrāks, iedomājieties, ka pumpējat savam velosipēdam riepu ar rokas pumpi, palielinoties spiedienam riepā, pumpja cilindrs, ko turiet rokā uzkarst, tas notiek tādēļ, ka palielinās spiediens un gaisa molekulas tiek saspiestas ciešāk, kā rezultātā tās atdod enerģiju un uzkarsē pumpja cilindru. Tiesa, jāpiebilst, ka pateicoties mūsu saules sastāvam (pārsvarā hēlijs un ūdeņradis ar cēlgāzu piemaisījumiem) tā neatdziest, jo tajā visu laiku notiek kodolprocesi, kas rada jaunas vielas un elementārdaļiņas, tādējādi neļaujot mūsu zvaigznei zaudēt savu aktivitāti un atdzist! Ar banānu sauli būtu nedaudz savādāk... Tās temperatūra kristos samērā strauji un pēc dažiem tūkstošiem gadu tā vairs nebūtu saule, bet gan gigantiska banānu pļeka (zinu, zinu, nav īsti korekts apzīmējums, bet Jūs jau sapratāt)....

Melnie caurumi patiesībā nav melni! Jā, tie ir tumši, taču tie emitē starojumu visā starojumu viļņu spektrā, tai skaitā arī redzamo gaismu. Šo starojumu sauc par Havkinga radiāciju par godu šībrīža pasaules ģeniālākajam fizikas prātam Stephen Hawking, kurš pirmais izteica hipotēzi par šī starojuma eksistenci. Tā kā melnie caurumi konstanti atdod šo starojumu, tie zaudē enerģiju, no kā mēs varam secināt (kā iepriekš runājām), ka tie zaudē arī savu masu un laika gaitā "izirst", ja vien to tuvumā nav kāds "barības avots": starpzvaigžņu gāze vai gaismas avots (piemēram jauna zvaigzne). Mazi melnie caurumi savu enerģiju zaudē daudz ātrāk nekā lielie (to mēs arī varam izsecināt no iepriekš runātā, jo to masas ir mazākas, līdz ar to enerģijas daudzums ir ievērojami mazāks), tādēļ reāla pamata uztraukumam nav, ka tie melnie caurumi(-ņi), kas rodas lielajā Hadronu paātrinātājā varētu radīt kaut kādu kataklizmu, jo tie izzūd burtiski dažu milisekunžu laikā, ja vien kāds nesāk uz tiem spīdināt savu kabatas lukturīti....

Tātad pagaidām tas no manis ir viss, jautājums paliek aktuāls, vai Jums patika un bija interesanti un vai man ir vērts pūlēties un veidot vēl šāda tipa rakstus? Ja vēlaties, sūtiet savus jautājumus vai ieteikumus man Spoku vēstulēs. Varu apskatīt arī kaut ko piezemētāku un, iespējams, pat dzīvē realizējamu eksperimentu! Protams, ja vien jums ir vēlme un interese! Gaidu atsauksmes! Ar cieņu, The Mephestopheles.