Nedaudz par to kāda Jelgava izskatījās senāk un kā šobrīd.
Jelgava toreiz un tagad9
89
2
Jelgavas pils 1915. gadā - Jelgavas pils – kādreizējā Kurzemes un Zemgales hercoga rezidence, vēlāk guberņas administratīvais centrs, Viestura piemiņas pils.
Jelgavas pils šobrīd - Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mājvieta.
Reklāma
Jelgavas Dzelzsceļa stacija - Jelgavas dzelzceļa stacija celta 1870. gadā. Rīgas–Jelgavas dzelzceļa līniju atklāja 1868. gadā. Jelgavas–Mažeiķu līniju – 1873., Jelgavas–Tukuma un Jelgavas–Krustpils līniju – 1904. gadā, Jelgavas–Meitenes–Šauļu līniju – 1916., Jelgavas–Glūdas–Liepājas līniju – 1927. gadā. Elektrisko dzelzceļa līniju Rīga–Jelgava atklāja 1972. gadā.
Jelgavas Dzelzsceļa stacija šobrīd.
Academia Petrina - Ēka tika uzcelta laikā no 1773. līdz 1776. gadam bijušās hercogienes Annas pils vietā. 1782. gadā tajā tika iebūvēta mūsu zemē pirmā observatorija. Celtne ir vēlā baroka un agrā klasicisma arhitektūras piemineklis. Svinīga akadēmijas atklāšana notika 1775. gada 29. jūnijā. «Academia Petrina» tika nosaukta tās dibinātāja Pētera Bīrona vārdā.
Reklāma
Academia Petrina šobrīd - Pēc hercoga Pētera Bīrona ierosmes celtajā un dāņu arhitekta Severīna Jensena projektētajā zemākās pakāpes augstskolā «Academia Petrina» tagad mājo Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.
Kino "Zemgale"
Šobrīd biroja ēka.
Reklāma
Svētās Trīsvienības baznīca - viena no pirmajām luterāņu draudzes mūra baznīcām, kura tika uzcelta Eiropā, turklāt, baznīca uzskatāma arī par pirmo mūra celtni Jelgavā. To sāka celt 1573. gadā pēc holandiešu būvmeistara Jorisa Jorisona Frēzes (Joris Joriszn Frese) projekta. Baznīcā pirmie dievkalpojumi notika jau 1575. gadā. Pēc vairākkārtējām pārbūvēm baznīcas zvanu tornis 1688. gadā slējās 49,68 m augstumā. Baznīcas pulkstenis un zvani tika izgatavoti 1575.gadā. Vēlāk, 1862. gadā, arhitekta Emīla Strausa vadībā tika uzcelta augstāka torņa smaile, kas kopā ar vara loksnēm apkalto un apzeltīto krustu sasniedza 80,5 m. Baznīca kļuva par augstāko ēku pirmskara Jelgavā.
II Pasaules kara laikā Jelgavas pilsēta bija gandrīz nopostīta. Lieli postījumi nodarīti arī Jelgavas Sv. Trīsvienības dievnamam. 1954. gadā Padomju armijas sapieri saspirdzināja baznīcas ēku, militāristu vajadzībām atstājot tikai zvanu torni.
Šobrīd - 2004. gadā torni pārsedza ar stikla jumtu. Šobrīd tā augstums sasniedz 50,17 m un torņa forma ir saglabāta arhitekta Martina Knoha (Knoch) veidotā izskatā.