Sveicināti, manā pirmajā vēstures rakstā. Es īsti nezinu, cik ļoti daudz Jums patīk vēsture un cik ļoti Jums šķitīs interesants šis raksts, taču es ļoti centos. Raksts ir par jaunlatviešiem, par un ap to, un kurš ko paveica, nedaudz par viņiem - biogrāfiju nedaudz.
Atis Kronvalds
Dzimis 1837.gada 15.aprīlī, miris 1875.gada 17.februārī.
Atis Kronvaldis ir biežāk pazīstams, kā Kronvaldu Atis. Viņs bija latviešu publicists, valodnieks un pedagogs. Viņš ir mācījies Mazlāņu pagastskolā. Kronvalds ir mācījies arī Durbes privātskolā un Liepājas augstākajā apriņķa skolā. Pēc tam, kad ieguva skolotāja tiesības, viņš strādāja par mājskolotāju. Viņš 1860.gadā iestājās Berlīnes Universitātes Medicīnas fakultātē, bet pēc pusgada viņš mācībās pārtrauca, un strādāja par mājskolotāju Durbē. Atis 1865.gadā devās uz Tērbatu un tur iestājās Tērbatas Universitātes pedagoģiskajos kursos. No 1868.gada, viņš strādājis par Tērbatas Skolotāju semināra pedagogu, darbojies arī latviešu inteligences pulciņā. 1873.gadā, viņš pārcēlās uz Vecpiebalgu, kur strādāja Vecpiebalgas draudzes skolā. Kronvalds bija spožs orators. Atis Kronvalds nomira Vecpiebalgā, viņš ir apbedīts Vecpiebalgas Vidus kapos, kur arī 1893.gadā ir uzstādīts kapa piemineklis.
Juris Alunāns
Dzimis 1832.gada 13.maijā, miris 1864.gada 18.aprīlī.
Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns. Bijis viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem, latviešu nacionālās valodniecības pamatlicējs. No 1846.gada, Juris ar brāli Indriķi mācījās Jelgavas apriņķa skolā, no 1848.gada līdz 1854.gada decembrim ieguva labu klasisko izglītību Kurzemes guberņas `Cildenajā ģimnāzijā`. Viņš apguva krievu, vācu, grieķu, latīņu, franču, kā arī lietuviešu valodas. Pētījis arī latviešu valodu, un atdzejoja lielāko daļu vēlāk publicēto dzejoļu. 1856.gadā, viņš iestājās Tērbatas universitātes fioloģijas fakultātē, otrā semestrī sāka studēt valsts zinātnes. 1856.gadā viņš izdeva dzejoļu krājumu `Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas`. Tajā pašā 1856.gadā, tikai otrajā pusē, viņš sāka publicēties `Mājad Viesī`. To viņš turpināja darīt līdz 1859.gadam. 1861.gadā, viņš pabeidza Tērbatas Universitāti. Tajā pašā gadā, viņš arī pārcēlās uz Pēterburgu, kur tika arī uzņemts muižniecības institūtā. Viņš ir apglabāts Lielvircavas kapos, kur 1902.gadā, viņam tika uzcelts piemineklis.
Krišjānis Valdemārs
Dzimis 1823.gadā, miris 1897.gadā.
Bija ekonomists, publicists un politiķis, protams, arī viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, un Ainažu jūras skolas dibinātājs. Pie reizes pieminēšu, ka bija pat speciāla pastmarka viņam par godu. Krišjānis Valdemārs jau piecu gadu vecumā prata lasīt. Kad beidza Lubezeres skolu, viņš strādāja Sasmakā ( tagad Valdemārpils ), par skolotāju, pēc tam Rundālē par pagasta skrīvera palīgu, vēlāk Lielberstēlē un Ēdolē par skrīveri. 1854.gadā ir beidzis Liepājas ģimnāziju, studēja ekonomiku, tautsaimniecības organizāciju un valststiesības Tērbatas Universitātē. Kad viņš 1858.gadā pabeidza Tērbatas Universitāti, viņš strādāja Pēterburgā par Finanšu ministrijas ierēdni, vienlaikus būdams arī Krievijas ziemeļaustrumu laikraksta `St. Petersburgische Zeitung` līdzstrādnieks. Valdemārs mira Maskavā, apbedīts Lielajos kapos Rīgā.
Šī bija pirmā daļa par jaunlatviešiem, gaidiet arī nākamo. Protams, izsakiet savas domas komentāros! :)
