Jaunatklātais melnais caurums Piena Ceļa galaktikā6

Pašlaik šīs paliekas spoži staro rentgenstaru spektrā un arī citos viļņu garumos kā pierādījumi ļoti īpašai eksplozijai. Izsekojot dažādu elementu daudzumu un sadali zvaigžņoto drupu laukā, zinātnieki bija spējīgi salīdzināt Čandras datus ar teorētiskajiem modeļiem par zvaigznes eksploziju. Piemēram, viņi atrada dzelzi tikai pusē no paliekām, kamēr citi elementi, kā sērs un silīcijs bija viscaur izplatīti. Šis vedina uz pieņēmumu, ka tā bija asimetriska eksplozija.

Papildus šo elementu netipiskajai signatūrai, W49B arī ir daudz vairāk izstiepta un eliptiska nekā citas eksplodējušu zvaigžņu paliekas. Tas tika novērots dažādu viļņu garumu spektros un norāda uz netipisku zvaigznes nāvi. Astronomi vēlas studēt šādus ekstrēmus gadījumus kā W49B, jo supernovu eksplozijas nav vēl ļoti labi izprastas. Šī objekta relatīvais tuvums padara to par ļoti lietderīgu detalizētiem pētījumiem.

Tika studēts, kāda tipa sablīvētu objektu supernovas eksplozija aiz sevis atstāja. Lielākoties masīvas zvaigznes, kolapsējot supernovās, atstāj blīvu, rotējošu kodolu, sauktu par neitronu zvaigzni.
Astronomi bieži spēj atpazīt neitronu zvaigznes pēc rentgena vai radio pulsiem, kaut gan reizēm rentgenstaru avots tiek novērots bez pulsēšanas. Rūpīga datu apstrāde norādīja, ka šajā gadījumā nav nekādu pierādījumu ,ka tā varētu būt neitronu zvaigzne. Un šādu pierādījumu trūkums norāda, ka varēja būt izveidojies melnais caurums. Ja tā ir patiesībā, tad zinātniekiem ir reta iespēja pētīt supernovu, kas ir atbildīga par jauna melnā cauruma izveidošanos.

Supernovu eksplozijas, no kurām traucas tādas straumes kā objektā W49B, ir saistītas ar gamma staru uzliesmojumiem citos objektos. Gamma staru uzliesmojumi, kas bija novēroti tikai attālās galaktikās, tiek uzskatīti kā melno caurumu rašanās pavedieni. Pagaidām pilnībā nav pierādīts, ka tieši šādi gamma stari iznāk no W49B, tomēr šim objektam ir ļoti līdzīgas īpašības, kā citiem, kuros formējas melnie caurumi.