Jaunās strāvas idejas parādījās vispirms latviešu daiļliteratūras dažādo virzienu kritiska novērtējumā. Rietumeiropas literatūrā toreiz bija izplatījies reālisma virziens, tas vairāk centās tagadnes dzīvi patiesi attēlot. Šo virzienu jaunstrāvnieki gribēja nostiprināt arī latviešu literatūrā.
Viens no pirmajiem reālisma sludinātājiem latviešu literatūrā bija Teodors Zeiferts. Apskatīdams 1888. gada "Austrumā" Lautanbaha dzeju, Zeiferts pārmeta viņam, ka tas savā dzejā pārāk cieši atbalstoties uz tautas gara mantām. Zeiferts prasīja, ka dzejai jābūt dzīvā sakarā ar savu laiku un jāstāv uz tagadnes pamatiem. Reizē ar to viņš gribēja, lai dzeja kalpo zināmiem sabiedriskiem nolūkiem. Vēl asāk līdzšinējo literatūru kritizēja Jānis Jansons 1893. gadā Jelgavā noturētā priekšlasījumā "Domas par jaunlaiku literatūru". Jansons pārmeta latviešu rakstniekiem, ka viņu darbos īstenība esot attēlota pavirši un nedabiski, viņi nododoties par daudz senatnes un tautas gara mantu cildināšanai, viņu darbos trūkstot nopietnāku ideju utt. Jansons uzaicināja latviešu rakstniekus "pludināt citu tautu varenās, spēcīgās idejas uz mūsu dzimtenes klajumiem un vest tautu pie atziņas un plašākiem uzskatiem". Sakarā ar literatūras kritiku, jaunstrāvnieki sludināja arī jaunus uzskatus ētikā. Viņi mācīja, ka līdzšinējā absolūtā ētika neesot piemērota jaunajiem dzīves apstākļiem, kāpēc tikumiskā dzīvē esot atļaujama lielāka brīvība. Jaunstrāvnieki atzina arī, ka līdzšinējais sievietes stāvoklis sabiedrībā esot pārāk ierobežots un tāpēc prasīja sievietes tiesību paplašināšanu. Jaunstrāvnieki ļoti cildināja zinātni un aicināja iepazīties it sevišķi ar dabas zinātnēm. Tās popularizēdami, viņi sevišķu vērību piegrieza darvinismam.
No filozofiskiem virzieniem jaunstrāvniekiem vistuvāk stāvēja materiālisms, t.i. uzskats, ka visas īstenības pamatā ir matērija. Sabiedriskās zinātnēs viņi centās latviešus iepazīstināt ar vēsturisko materiālismu, kas visas kultūras dzīves pamatā redz saimniecisko attīstību.
Deviņdesmito gadu sākumā jaunstrāvnieki galveno vērību sāka piegriezt sociāliem un politiskiem jautājumiem. Liela daļa no viņiem kļuva par sociālisma, komunisma piekritējiem.