Janis Rozentāls (dzimis1866. gada 18.martā Saldus pagastā; ; miris 1917. gada 8. Janvārī Helsinkos, Somijā. bija latviešu gleznotājs. Latvijas mākslas vēsturē tiek vērtēts kā viena no centrālām gadsimtu mijas perioda personībām. Tematiskajā un mākslinieciskās formas aspektā uzskatāms par daudzpusīgāko perioda mākslinieku.
Janis Rozentāls2
19
0
Janis Rozentāls dzimis 1866. gada 18. martā Saldus pagasta "Bebru" mājās kalēja Miķeļa un viņa sievas Lavīzes ģimenē. Janis pabeidza Saldus Krauzes skolu un pēc tam iestājās Kuldīgas apriņķa skolā, bet pēc pusotra gada līdzekļu trūkuma dēļ bija spiests mācības pārtraukt un 1880. gadā doties uz Rīgu peļņā. Strādāja modes preču veikalā, par bufetes puiku un pircēju aicinātāju, beidzot pie daiļkrāsotāju meistara J. Celēviča viņš apguva krāsotāja amatu, sākumā kā māceklis, no 1885. gada kā zellis. No 1885. līdz 1888. gadam Rozentāls mācījās Rīgas vācu amatnieku biedrības amatniecības skolā. 1888. gadā skolas darbu izstādē Pēterburgas Mākslas akadēmijā viņš ieguva sudraba medaļu.
1888. gada 29. jūlijā J. Rozentāls kā brīvklausītājs iestājās Pēterburgas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā, kuru viņš beidza 1894. gadā. Viņa diplomdarbs "No baznīcas" (1894) bija pirmais diplomdarbs akadēmijā ar nacionālu sižetu; kādā no pulciņa ''Rūķis" sanāksmēm Rozentāls to nolēma gleznot dzimtajā Saldus pusē. Par darbu Rozentāls ieguva pirmās pakāpes mākslinieka nosaukumu un vairākus gadus dzīvoja Pēterburgā. 1897. gadā Arhipa Kuindži vadībā viņš apceļoja Vāciju, Franciju un Austriju.
Jaņa Rozentāla glezna "Pēc dievkalpojuma" / "No baznīcas" 1894.gadā Pēterburgas Ķeizariskās mākslas akadēmijas diplomdarbu konkursā tika novērtēta ar pirmās pakāpes mākslinieka grāda piešķiršanu autoram un 1896.gadā Rīgā izpelnījās vispārēju ievērību Latviešu etnogrāfiskās izstādes Dailes nodaļā - pirmajā latviešu mākslas izstādē.
Gleznas radīšanas laikā gan Rozentālam, gan latviešu sabiedrībai kopumā bija svarīgi apjaust savu tautu kā daudzveidīgu veselumu. Mākslinieks šo uzdevumu īstenoja, attēlodams dzimtā Saldus baznīcēnu straumi, kuras plūdums lejup pa dievnama pagalma akmens kāpnēm izvēršas dinamiskā laikabiedru tipu galerijā.
Reklāma
/Gleznotāja Jaņa Rozentāla piemineklis pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Foto: LETA /
1900. gadā Rozentāls atgriezās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, sākumā Saldū, no 1901. gada Rīgā, kur 1902. gadā viņš iepazinās un 1903. gadā Helsinkos apprecējās ar somu dziedātāju Elliju Forseli. Konstantīns Pēkšēns īpaši viņam savā mājā Alberta ielā 12 izbūvēja darbnīcu (tagad tur atrodas Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs). 1905.-1906. gadā Rozentāls strādāja par pasniedzēju Venjamiņa Blūma mākslas skolā un 1906.-1913. gadā Rīgas Pilsētas mākslas skolā, bija arī mēnešraksta "Vērotājs" un žurnāla "Druva" mākslinieciskais redaktors. Rozentāla personālizstādes notika 1910. gadā Jelgavā, 1910., 1912. un 1913./1914. gadā Rīgā. 1910. gadā viņš apgleznoja Rīgas Latviešu biedrības fasādi.
Pēc Pirmā Pasaules kara sākuma un Vācijas armijas tuvošanās Rīgai Rozentāls kopā ar ģimeni pārcēlās uz Helsinkiem. 1916. gadā viņš smagi saslima un mira 1916. gada 26. decembrī Brendas salā Helsinkos pie molberta ar otu rokā. 1920. gadā Rozentāla pīšļus no Helsinkiem pārapbedīja Rīgas 2. Meža kapos.
Rīgas Meža kapi. Kapa piemineklis gleznotājam Janim Rozentālam.
Reklāma
Mākslinieka darbnīca (1896)
Nāve (1897)
Melna čūska miltus mala (1903)
Reklāma
Cilvēkmeita un dabas gari (1907)
Blaumaņa portrets (1908)
Sižetiski 1890. gados Rozentāla daiļradē dominēja tautas dzīves tēlojums ("Uz lieveņa", "Veļas mazgātājas" utt.), sadzīviskais žanrs. Šī žanra darbiem ir līdzība ar Blaumaņa lauku dzīves tēlojumiem, ar to daļēji izskaidrojama viņu abu draudzība. Rozentāls gleznojis arī akvareļus par sadzīves tēmām ("Tirgus", "Krogā" utt.); tiešs dzīves vērojums šeit apvienots ar ironisku sadzīves norišu vērtējumu. Rozentāla žanra kompozīcijās vērojams liels ainavu īpatsvars. Rozentāls daudz gleznoja portretus, arī daudzu ievērojamu savu laikabiedru portretus (piemēram,Vilhelma Purvīša,Rūdolfa Blaumaņa). Nereti portreti un sadzīviskās gleznas tika gleznotas, izmantojot fotogrāfijas, piemēram,Jāņa Krēsliņa fotogrāfijas. Jānis Krēsliņš un Janis Rozentāls abi kopā bija mācījušies Rīgas Mazās Ģildes Krāsotāju cunftē par zeļļiem pie meistara J.Celēviča.
Tev patiks šie raksti
