Par spīti manam, pēc dažu domām, briesmīgajam tulkojumam. un neprecīzajeim faktiem, ielikšu vēl vienu daļu.
(VĒLREZ atgādinu, faktus es pati neizdomāju, pretenziju gadījumā vērsties pie avotā norādītās informācijas vietnes, vai atbilstošas specializācijas cilvēkiem.)
Metoposaurus.
Pirms vairākiem miljoniem gadu mūsu planētu apdzīvoja ne vien dažādi krokodiliem un milzu zivīm līdzīgi radījumi,bet arī iespaidīga izmēra abinieki, piemēram, šis salamandrai līdzīgais milzenis.
Metoposaurus bija 2m garš, ar ļoti platu ķermeni un iespaidīgiem žokļiem, kuri sevī iekļāva aptuveni 100 asus zobus.
Senā abinieka mazattīstītās un vājās ekstremitātes liecina par to, ka tas maz laika pavadījis uz sauszemes.
Tā kā Metoposaurus klātbūne ir konstatēta Vācijā, Polijā, Ziemeļamerikā, Āfrikā un Indijā, varam secināt to, ka milzenis apdzīvojis gandrīz visu seno zemeslodi.
Lielākā daļa Metoposaurus sugu un pasugu tikai iznīcinātas masu izmiršanas laikā, pirms 210milj. gadu.
Tostarp arī daudzus citus lielos abiniekus, līdz ar to paverot iespējas dinozauru ērai.
Metoposaurus bija sencis mūsdienu abiniekiem, piemēram, vardēm un tritoniem, neskatoties uz lielo līdzību ar salamandrām.
Megatherium.
Šādi laikam varētu izskatīties lāča un kāmja pēcnācēji, taču tie izmēros būtu daudz mazāki.
Šis gigants ir iekļauts lielāko vispār uz zemes dzīvojošo dzīvnieku sarakstā, luri dzīvojuši aptuveni pirms 5milj.-11.000 gadiem.
Megatherium mitinājās pārsvarā Dienvidamerikā, taču līdzīgas fosilijas ir atrastas arī dažvieti Āzijas regionos.
Megatherium garums sasniedza pat 6m, padarot tos par lielākajiem šāda veida dzīvniekiem tajā laikā.
Milzeņi piederēja pie grupas, kas ietver mūsdienu Koku slinķus, Bruņnešus un Skudru lāčus.
Megatherium bija ļoti spēcīgi skeleti, kuri, kā var saprast bija veidoti, lai pastiprinātu izturību un stabilitāti nevis ātrumu. Tāpat tiem bija attīstītas ķepas ar gariem nagiem. kurus, kā uzskata zinātnieki, tie izmantoja, lai sasniegtu koku augstākajās vietās augošās lapas, kuras nebija pieejamas cietiem dzīvniekiem.
Tomēr pastāv teorija, ka Megatherium no ēdienkartes neizslēdza arī gaļu, Par to liecina, elkoņu kaulu forma, kura bija īpaši piemērota, lai izdarītu spēcīgus sitienus uz pretinieku.
Terror birds.
Vairāk pazīstami kā Phorusrhacids, tie piederēja pie nelidojošajiem putniem, kuri spēja sasniegt 3m garumu un, pateicoties, attīstītajām kājām, sasniegt ātrumu aptuveni 50km/h.
Norīt vidēja izmēra suni vienā kampienā, problēmas šiem milzeņiem neradītu.
To augstums uz garais kakls palīdzēja ieraudzīt upuri jau no tālienes, kamēr spēcīgās kājas padarīja tos par bīstamiem un ātriem medniekiem.
Šo putnu knābja forma ir līdzīga mūsdienu ērgļa izliektajai knābja formai. Un šis knābja izliekums atviegloja miesas noplēšanu no upura kauliem.
Vairums Phorusrhacid fosilijas ir atrastas Dienvidamerikā, kur tie dzīvoja laika posmā no 60-2milj. gadu senā pagātnē.
Dažas fosilijas ir atrastas arī Ziemeļamerikā.
Mūsdienās par šo putnu tuvākajiem radniekiem tiek uzskatītas Dienvidamerikas seriemas, taču to garums sasniedz vien 80cm.
Megalodon sharks.
Šīs senās milzu būtnes, kuras apdzīvoja senos okeānus un jūras vēl joprojām zinātniekiem nav atklājušas savus īstos izmērus. Pagaidām to rīcībā ir aptuveni dati, kuri ļauj noprast, ka Megalodon sharks bija iespaidīgas.
Iemesls kāpēc atrastas vienīgi niecīgas fosilijas ir tāds, ka tāpat kāmūsdienu haizivīm, arī Megalodon sharks skelets bija veidots no skrimšļa, kurs pārakmeņojas ļoti slikti un tikai tam piemērotos apstākļos.
Nesenie aprēķini norāda, ka to lielums būtu varējis būt 16-20m. Un tas ir iespaidīgs, salīdzinot ar to, ka mūsdienās Vaļu haizivs sasniedz vien 12m.
Megalodon milzu žokļi ietvēra vairāk kā 200 asus zobus ar kuriem tiem saplosīja medījumus.
Katrs no šiem zobiem bija 18cm garš, un spiediens kādu izdarīja zobi iekožoties upurī 11-18t/cm^2, tādējādi 4-6 reizes pārsniedzot T.rex spēku.
Zinātnieki uzskata, ka Megalodon haizivis dzīvojušas 15,9milj-2.600.000 gadus atpakaļ, līdz brīdiem, kad tās palēnām nomāca milzu vaļi.
Zobiņi, salīdzinājumā ar mūsdienu haizivs zobiem.
Titanoboa cerrejonensis.
Apmēram pirms 60milj. gadu, neilgi pēc dinozauru ēras sabrukuma, sāka attīstīties mūsdienu čūsku priekšteči.
Salīdzinājumā ar mūsdienām, šīs senās čūskas sasniedza izmērus ar kuriem lepotos katra Anakonda.
Tie bija pat 14-18m un svēra tās vairāk kā tonnu.
Šādi precīzi dati ir iegūti, pateicoties 2009. gadā, Kolumbijas ogļrakstuvēs iegūtajām fosilijām.
Varbūt cilvēku arī pēc 1000 gadiem vairs nebūs 
