Izvarošana kara apstākļos - neizrunāta tēma Latvijā28

Šobrīd pasaulē norisinās vairāk nekā 40 militārie konflikti. Latvijai tuvākais no tiem atrodas 2000 kilometru attālumā Ukrainā, un tajā jau dzīvību zaudējuši vismaz 4,5 tūkstoši cilvēku. Visā pasaulē militārajos konfliktos ik gadu dzīvību zaudē vairāki simti tūkstoši cilvēki, vēl vairāk paliek bez jumta virs galvas. Kara haosā notiek daudz nelikumīgas darbības - cilvēki tiek nogalināti, sakropļoti, spīdzināti, bet sievietes un bērni tiek izvaroti. Tieši par izvarošanu, kas pavada teju ikvienu militāro konfliktu, sabiedrībā runāt nav pieņemts. Arī karos, kas nomocījuši mūsu zemi, bez izvarošanām nav iztikts, bet par tām skaļi nerunā.

"Ja mēs runājam par kaut kādiem datiem, tad šādu datu, saprotams, nav. Viena iemesla dēļ... Mums varbūt arhīvu dokumentos ir saglabājušās pāris sūdzības, pāris Baltijas kara apgabalā šeit izskatīto lietu par sieviešu izvarošanu, bet lielākā daļa par tādu lietu neziņoja un tā palika kā tāda milzīgu individuālo traumu. Lieta tāda, ka varbūt šo gadījumu, cik varētu spriest, un arī tas, kas tagad tiek atklāts par Padomju armijas zvērībām Vācijā, kur 1945.gadā vien izvaroto sieviešu skaits tiek lēsts ap diviem miljoniem, tad Latvijā arī šis skaits noteikti nav mērāms simtos. Pat bail domāt un negribētos saukt kaut kādus skaitļus. Mēs varam arī spriest, ka faktiski šīs individuālās izvarošanas vēlāk ir kļuvušas parsavdabīgu kolektīvo traumu - kultūras traumu arī Latvijā, par kuru mēs aizvien baidāmies runāt, un tas ir kā skelets skapī,” stāsta vēsturnieks Kaspars Zellis.

Britu vēsturnieks Tonijs Džads lēš, ka pirmajos pēckara gados, padomju spēku okupētajā Vācijā piedzima ap 200 000 krievu zaldātu bērnu. To, cik daudz sieviešu izvarotas Sarkanās armijas ceļā uz Berlīni, nezin neviens, tomēr dažādos avotos šo sieviešu skaits svārstās starp vienu un diviem miljoniem. Par šo tēmu trūkst dokumentālu pierādījumu, bet līdz vēsturnieku ausīm nonācis Berlīnes sieviešu teiciens “Labāk krievs uz vēdera, nekā amerikānis virs galvas”. Paruna radās laikā, kad sabiedroto spēki bombardēja teju katru ēku Berlīnē no gaisa Rietumu pusē.

Dažas no vācu sievietēm, kuras tika izvarotas 1945.gadā, ir par to runājušas skaļi. Viena no viņām ir Anna Zeriha, kura Vācijas kapitulācijas priekšvakarā kopā ar savu zīdaini meklēja pajumti.

"Krievi nāca un tēmēja uz mani ar saviem ieročiem. Viens no viņiem teica “Tagad, sieviete, tev būs vieta, kur palikt.” Tā vieta bija bumbu patversme. Tajā bija galds. Un tajā naktī nāca viens krievs pēc otra un izvaroja mani uz tā galda. Sajūta, it kā tu būtu miris. Visu ķermeni rauj krampjos. Tu izjūti riebumu. Riebums, es nevaru to citādāk aprakstīt. Tas notika pret mūsu gribu. Es nevaru pateikt, cik vīriešu tur bija... desmit, piecpadsmit. Tas vienkārši notika atkal un atkal. Viņu bija tik daudz, viens pēc otra,” stāsta Anna Zeriha.