Ceru kad jums patiks.
Izmirušie dzivnieki.35
158
5
Stegozaurs dzīvoja pirms 140 milijoniem gadu pirmskontinentā, no kura vēlāk izveidojās Ziemeļamerika. Tajā laikā tur valdīja silts, gandrīz tropisksklimats - ideāls tādam augēdājam, kāds bija stegozaurs. Toreiz kontinentā pieejamie augi atgādināja mūsdienu tropiskos mežus,taču mūsdienu sugas tajā laikā vēl neeksistēja. Piemēra, nebija ziedaugu. Līdzās papardei un skuju kokiem bija sastopamas čiekurpalmas, kas bija līdzīgas mūsdienu palmām. Stegozaurs bija augēdājs un pārtika no dažādām augu sugām. Šajā pasaules vēstures attīstības posmā Amerikā valdīja subtropu klimats un bija mežonīgi augu valsts. Pārakmeņojušos skeletu pētījumi parādīja, ka stegozauram bija spēcīgi attīstīti muguras musukuļi, kas savienoti ar ielaidmiem gurnos pie astes pamatnes. Visticamāk, ka šie muskuļi ļāva stegozauram piecelties uz pakaļkājām - tā viņšaizsniedza augstākus augus. Taču stegozaurs nebija sevišķi pielāgots augu ēšanai, jo viņa zobi bija mazi un vāji. Iespējams, ka stegozaurs, tāpat kā citi dinozauri un mūsdienās krokodili, rija akmeņus, lai sasmalcinātu augu šķiedas. Viens no iemesliem, kas izskaidro, kāpēc dinozauru pētniecība ir viena no fascinējošākajām nodarbēm, ir tas, ka par viņiem ir zināms tik ma. Tas nozīmē, ka pastāv lielas iespējas izdarīt jaunus atklājumus, turklāt šie atradumi var slēpties zemē tieši pie mūsu kājām. Ir zināms, ka dinozauri, arī stegozauri, dēja dažas samērā nelielas olas seklās, zemē izraktās bedrēs. Olas tik apbērtas ar smiltīm, lai tās sildītu saule. Mazuļi pēc izšļķilšanās, šķiet, auga ļoti ātri, lai nekļūtu par vieglu medījumu plēsējiem. Mazuļus no plēsējiem pasargāja, ievietojot bara vidū. Tā kā stegozaurs, visticamāk, bija bara dzīvnieks, tēviņi cīnījās ne tikai par tiesībām apaugļot mātīti, bet arī kļūt par barvedi. Tādās situācijās augēdāji raida draudīgus signālus un demonstrē savu spēku, nevis piedalās īstā cīniņā.
Lielās kājas, īsie spārni, īsais kakls un neparasti spēcīgais knābis liecināja, ka dodo patiešām izskatījās ērmoti. Viņa masīvo ķermeni klāj sīkas, strausa spalvām līdzīgas spalvas. Dronts neprata lidot. Šo spēju viņš bija zaudējis, jo salā dzīvojošo dzīvnieku vidū tam nebija ienaidniek.Citas nelidojošo putnu sugas var skriet bez problēmām, bet dronti pārvietojās ļoti neveikli. Ātrākas kustības nebija iespējamas lielās ķermeņa masas dēļ tas svēra apmērām 20 kilogramu. No saglabātajiem pierakstiem izriet, ka dodo ievērojamā skaitā bija sastopams Maurīcijas salā. Taču par viņu nav saglabājies daudz informācijas. Dodo barība bija cieti graudi, tātad šis putns bija augēdājs. Lai atvieglotu gremošanu, dronts kopā ar barību ēda arī daudz mazu akmentiņu. Pārošanās laikā šie puni dejoja, vicinot un sitot spārnus. Dodo veidoja pastāvīgus pārus. Mātītes dēja vienu olu. Par mazuli rūpējās abi vecāki. Garums 1m knābja garums ir 23cm un svars ir līdz 20kg.
Reklāma
Edmontonijs, visticamāk, dzīvoja lielu upju krastos, netālu no to deltām, kur nesteidzīgi barojās ar piekrastes augiem. Krīta periodā upju krastos auga lielas priedes, bet starp tām mazāki krūmi, no kuriem pāŗtika edmontonijs. Šie augi bija cipreses un kokveida papardes, kru paliekas uz Zemes ir sastopamas mūsdienās. Atrastās edmontonija ekstermitāšu paliekas neliecina, ka dzīvnieks barību meklējis ūdenī. Toreiz klimats bija apmēram par 5C siltāks nekā mūsdienās un bija liels mitrums. Par nodozauru dzimtas abu sugu vairošanos tikpat kā nekas nav zināms. Iespējams, ka tāpat kā lielākā daļa rāpuļu, rie dēja olas. Nevar arī apgalvot, vai edomntonija mātītes dēja olas ligzdošanas kolonijās vai vienatnē. Nav zināms arī olu skaits. Iespējams, ka edmontonija mātītes uzmanīja ligzdu un mazuļus , padzenot ienaidniekus. Augstums ir 2m garums 7m un sver 3000kg.
Tā kā arheopterika ķermeni klāja spalvas un viņam bija sazarots atslēgas kauls, tiek uzskatīts, ka viņš vismaz varēja plantēt gaisā. Iespējams, ka ar savām garajām kājām skrējis pa zemi, līdz gaisa straumes viņu pacēlušas gaisā. Atheopterika spalvas pildīja termiskās izolācijas lomu. Spārni varēja kalpot kā grozs un kukaiņu ķēršanai tiek uzskatīts, ka viņš spēja uzkāpt pat līdz koka galotnei, šim mērķim izmantojot asos nagus un spārniem. Kokos, iespējams, pavadīja ievērojamu dzīves daļu. Pirms olu izdēšanas arheopteriks, iespējams, uz klins vai kokā cēla ligzdu, lai pasargātu putnēnus no gaļēdājiem. No dinozaura ikām izšķīlās mazuļ, kas bija pilnīgi patstāvīgi, savu vecāku miniatūras kopijas. Nav izslēgts, ka arheopterika putnēni, gluži kā mūsdienu putnu mazuļi, piedzima bez spalvām. Tādā gadījumā putnēni pirmajās dzīves nedēļās nevarēja par sevi parūpēties, kas nozīmē, ka atheopteriam vajadzēja būt vecāku jūtām un tas pienesa mazuļiem barību.
Mamuti ir līdzīgi mūsdienu ziloņiem, tadēļ varam labi iztēloties, kā noritēja viņu vairošanās. Ticams, kas pēc samērā ilgas grūtniecības (2 gadi) parasti piedzima viens mazulis . Viss mammutu bars rūpējās par mazuli, līdz viņš kļuva pilnīgi pastāvīgs, tas ir, apmēram desmit gadus. Šaja vecumā jaunais mauts sasniedza dzimumgatavību Ja mazulim izdevās izaugts, viņš varēja nodzīvot līdz pat 50 gadu vecumam. Viņi barojās ar augiem. Augums 3,5m ilkņu garums līdz 5m un svars no 5000 - 7000kg.
Reklāma
Par milzīgā sliņķa dzīvesveidu ziņas ir ļoti skopas. Izzināts, ka milzīgajam sliņķim bija masīvs ķermenis. Tas bija ļoti spēcīgs, gigantisks zvērs. Strāvo uz visām četrām kājām, bija tikpat liels kā zilonis. Ja uzlējās pakaļkājās divreiz augstāks. Stāvot viņš aizsniedza visaugstāko koku lapotni. Milzīgaiz sliņķis bija veģetārietis. Vienās pusdienās viņš spēja apēst milzīgu daudzumu zaļo augu. Biezā āda un vilna viņu labi pasargāja no ievainojumiem. Uzskata, ka milzīgais sliņķis dzīvoja nelielos baros. Atsevišķi indivīdi mitinājās alās. Milzīgais slinķis ar priekšējo ekstemitāšu palīdzību piecēlās kājās, lai aizsniegtu lapotos koku zarus. Noturēt līdzsvaru viņam palīdzēja aste. Ar ķrpām, kam bija asi nagi, viņš pievilka pie mutes lapas. Sliņkim bija tikai taisni zobi, ar kuriem tas sakošļāja barību, kā arī spēcīgi un attīstīti žokļi, ar kuriem pēc tam sasmalcināja. Viņa kuņģis bija pielāgoties cietais barības sagremošanai. Pirms miljoniem gadu šim milzīgajiem sliņķiem nebija dabisko ienaidnieku, un iespējams, ka tas bija aktīvs dienas laikā. Pat toreiz , kad parādījās, smilodons - lielākais kaķu dzimtas zobenzobu plēsējs, milzīgais sliņķis netika iznīcināts. Viņš gan bija lēns dzivnieks, bet viņu sargāja biezā āda. Ķermeņa garums līdz 6m svars apmēram 3 tonnas.
Zobentīģeris bija mahajrodonu suga, kas dzīvoja Ziemeļamerikā un Dienvidamērikā pirms 1,6 miljoniem līdz 11 tūkstošiem gadu. Pamatojoties uz izrakumos gūtajiem atradumiem, tas tika pieskaitīts atsevišķam plēsīho kaķu medī, ar garu lēcienu metoties upura skaustā un iecerētot tajā asos nagus,lai upris neizslīdētu. Sakožot zobus, ar strauju galvas kustību salauž upurim mugurkaulu. Sākumā zinātnieki pieļāva, ka zobentīģeris uzbruka upurim, kožot ar dziļiem kodieniem, pēc tam nogalināja, ar zobiem pāršķeļot kakla artēriju. arie ilkņi bija asi kā naži, to sānos atradās mazi zobiņi tādēļ tīģeris varēja uzbrukt dzivniekiem, kas bija par lielāki par viņu. Resnie, kā zobeni izliektie ilkņi lempīgajiem zobentīģeriem palīdzēja uzšķērst miruša dzīvnieka ķermeni. Augstums apmēram 1m un garums apmēram 1,5,
Tev patiks šie raksti
