Fransuā Vjets (1540 - 1603)
Izcilie matemātiķi - 35
36
1
Fransuā Vjets ir izcilākais franču 16.gs. matemātiķis. Dažkārt Vjetu dēvē par mūsdienu simoliskās algebras tēvu, jo viņš daudz darba ieguldījis burtu apzīmējumu izveidošanā.
Pēc profesijas F.Vjets bija jurists, bet brīvo laiku viņš veltīja matemātikai. Savas darbības sākumā Vjets bija parlamenta padomnieks Bretaņjā, bet pēc tam kalpoja karaļa Indriķa III un Indriķa IV galmā.
Jau bērnībā F.Vjets iepazinās ar Kopernika mācību par heliocertrisko sistēmu un iteresēties par astronnomiju. Šī aizrausanās lika jauneklim nodarboties ar trigonometriju un algebru.Pamazām šīs nozares viņam kļuva par galvenajām, un rezultātā Vjets kļuva par jauna attīstības ceļa iesācēju algebrā.
Reklāma
Pie vienādojumu apvienošanas un vispārināšanas stājās Fransuā Vjets.Viņš izveidoja burtu apzīmējumus gan pozitīviem, gan arī negatīviem lielumiem.Jaunā simboliskā valoda kā analīzes līdzeklis ļāva ātri visus nosacījumus ietvert burtu formulās.1591.gadā iznāca Vjeta grāmata “Ievads analīzes mākslā “.
Vienādojumos Vjets dotos lielumus apzīmēja ar līdzskaņiem, meklējamos – ar patskaņiem.
Trigonometrijā Vjets parādīja, kā var aprēķināt visus plakana vai sfēriska trijstūra elementus, ja doti tris elementi, atrada cos nx un sin nx izteiksmes ar polinomiem attiecībā pret cos x un sin x. Nozīmīgs bija darbs “Matemātiskās tabulas “, kas iznāca 1579. gadā.
Reklāma
Vidusskolas kursā pazīstamā Vjeta teorēma par sakarībām starp kvadrātvienādojuma koeficientiem un tā saknēm pirmo reizi formulēta 1591.gadā: ja B+D reizināts ar A mīnuss A2 vienāds ar BD, tad A vienāds ar B un vienāds ar D.Te jāatceras, ka A ( patskanis ) apzīmē x, bet B un D ( līdzskaņi ) apzīmē koeficientus.
Izcilais franču matemātiķis arī viens no pirmajiem lietoja terminu “rādiuss “, norādot, ka šis vārds ir elegants un to izmantojuši jau Senās Romas dzejnieki Ovīdijs un Vergīlijs jēdziena “ stars “ vietā.
Vjeta uzsākto darbu simbolikas ieviešanā turpināja 17.gs. Dekarts, Hariots, Outreds, Ņūtons un citi zinātnieki.