›

Īsti vīri grūtos laikos- II 32

552 2

Viņu liktenis ne vienmēr ir apskaužams, un slava viņus parasti sasniedz tad, kad viņu pašu sen vairs nav.... Šoreiz par četņikiem- serbu monarhistu partizāniem.

1941. gadā Dienvidslāvijas armiju sagrāva vācu, itāļu un ungāru karaspēks frontē un horvātu bruņotās bandas- aizmugurē. Karalis pameta valsti, Dienvidslāvija padevās...ar vienu izņēmumu. Pulkvedis Dragoļubs Mihailovičs atteicās padoties. Viņš savāca kareivjus un virsniekus, kuri tik lēti nebija ar mieru atteikties no savas valsts un devās uz Ravna Goru. Un sākās četņiku kustība- pie Mihailoviča devās bijušās karaļa armijas kareivji, vienkārši serbu patrioti un visi pārējie, kuriem nepatika okupācija.Starp viņiem bija arī krievu emigranti, no kuriem daudzi bija dienējuši Dienvidslāvijas karaļa armijā. Dragoļubs Mihailovičs sūtīja savus virsniekus pa visu Serbiju, lai izveidotu pretošanās kustību arī citur.

Situāciju okupētajā... Autors: Raziels Īsti vīri grūtos laikos- II

Situāciju okupētajā Dienvidslāvijā sarežģīja tas, ka karojošo pušu bija vairāk kā divas. Bija horvāta Josifa Broza Tito "komunistu partizāni"- tas ir, PSRS drošības spēku teroristu vienības, kuras līdz brīdim, kad Vācija uzbruka PSRS karoja vācu pusē, šaujot mugurā karaļa armijai, kad tā atkāpās.

Pēc Hitlera uzbrukuma PSRS viņi, protams, kļuva par "antifašistiem".

Vēl bija horvātu fašisti ustaši- Antes Paveliča vadībā, kuru zvērības pret civiliedzīvotājiem bija tik drausmīgas, ka "sabiedrotie"- vācieši un itālieši bieži glāba civiliedzīvotājus no viņu ļaundarībām.

Tāpēc reizēm veidojās situācijas, kad četņiki atsevišķos gadījumos cīnījās kopā ar itāliešiem un reizēm pat vāciešiem.

Interesantas attiecības... Autors: Raziels Īsti vīri grūtos laikos- II

Interesantas attiecības veidojās starp četņikiem un Krievijas atbrīvošanas armijā ietilpstošo Serbijas krievu korpusu, kurš izveidojās, lai pasargātu Serbijā dzīvojošos krievu baltemigrantus no Tito komunistu varoņdarbiem. Katra sarkanā sapnis bija izvarot un nogalināt grāfieni, un no CCCP bēgošie krievu aristokrāti diezgan kuplā skaitā bija atraduši patvērumu Serbijā. Tāpēc viņi bija iemīļots mērķis Tito bandītu uzbrukumiem. Krievu leģionārus parasti atbruņoja, bet četņiki ar viņiem nekaroja kategoriski.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Bet ar daudziem citiem, kas turēja rokās ieročus, nebija vienkārši. 1941. gada vasarā komunisti pēkšņi no friču sabiedrotajiem kļuva par viņu pretiniekiem (kā nekā viņu saimnieku- CCCP friči tobrīd mizoja ne pa jokam!) Dienvidslāvijas komunistiskās partijas līderis Josifs Brozs Tito organizēja bruņotas vienības, kas vēlāk veidoja Dienvidslāvijas tautas atbrīvošanas armiju. 1941. gadā armijas ģenerālis Milans Nedičs izveidoja Tautas glābšanas valdību, kura bija tendēta uz sadarbošanos ar vaciešiem. Sākumā četņiki un komunisti mēģināja sadarboties cīņā pret okupantiem. Taču sakarā ar tipiski komunistisko attieksmi pret civiliedzīvotājiem novembrī sakās sadursmes, kuras noveda pie karastavokļa. Beigu beigās četņiki karoja pret komunistiem, okupantiem un ustašiem, un mēgināja sadarboties ar Ņediča vienībām.

Bet 1942 gadā kad savstarpējās... Autors: Raziels Īsti vīri grūtos laikos- II

Bet 1942. gadā, kad savstarpējās attiecības bija noregulējušās un noskaidrojies, kuri īsti ir tie, kuriem reāli kaut ko nozīmē serbu tauta un valsts, četņiki jau kontrolēja lielu daļu valsts teritorijas, kura bija pilnībā attīrīta kā no okupantiem, tā arī Tito komuņagām. Dienvidslāvijas emigrācijas valdība bija nodibinājusi kontaktus ar Mihailoviču un atzinusi viņu par Dienvidslāvijas armijas komandieri, 1941. gada decembrī viņam piešķīra brigādes ģenerāļa pakapi, 1942. gada janvārī- jau divīzijas ģenerāļa, bet 1942. gada jūlijā- armijas ģenerāļa pakāpi. Vācieši vairākas reizes veica vērienīgas operācijas, lai iznīcinātu četņikus un viņu ģenerāli. Bet šīs operācijas cieta neveiksmi. 1943. gada jūlijā okupanti izsludināja par Mihailoviča galvu 100 000 zelta marku atlīdzību. 1943. gada februārī Francijas pretošanās kustības līderis Šarls de Golls apbalvoja Mihailoviču ar Kara krustu.

Bet- varenie krupji jau dalīja Eiropu pa savam, un četņiku mīļotās dzimtenes liktenis bija jau izlemts bez viņu līdzdalības- Teherānas konferemcē. Čērčils un Rūzvelts bija padevušies Staļina spiedienam un Dienvidslāviju piešķīruši Staļinam. Un arī karalis, kura vārds bija ierakstīts četņiku karogos, un Dienvidslāvijas trimdas valdība, baidoties zaudēt sabiedroto žēlastības maizi, 1944. gadā sāka atbalstīt Staļina algotni Tito. Karjerists Tito, kurš Staļina vietvalža krēsla dēļ bija upurējis sievu, kura mira GULAGā, un dēlu, kurš bija ieslodzīts "tautas nodevēju" bērnunamā, paklausīgi sāka brēkt, ka Mihailovičs sadarbojas ar okupantiem.

Reklāma

Tomēr pamests viens... Autors: Raziels Īsti vīri grūtos laikos- II

Tomēr, pamests viens, Mihailovičs nepadevās, un 1944. gadā izsludināja vispārēju mobilizāciju, cenšoties neļaut komunistiem sagrābt varu. Tomēr četņiki nespēja noturēties pret Sarkanās armijas iebrukumu, un drīz visu valsti kontrolēja komunisti. Daļa četņiku atkāpās uz valsts ziemeļiem, kur kopā ar slovēņiem un daļu no Vlasova armijā ietilpstošā Krievu korpusa Serbijā cīnītājiem centās vēl aizstāvēt Slovēniju. Bet spēki bija pārāk nevienlīdzīgi un daļa četņiku atkāpās vēl tālāk uz Itāliju un Austriju. Pats Mihailovičs atteicās pamest savu dzimto Serbiju un līdz pēdejam centās turpināt cīņu. 1946. gada martā viņa vienība tika sagrauta un viņš pats nokļuva gūstā.

Viņu tiesāja 1946. gada jūlijā. Tiesa atteicās ņemt vērā amerikāņu virsnieku liecības, kuri bija kopā ar Mihailoviču kara laikā, un tāpat arī vairāk kā 400 angļu un amerikāņu pilotu liecības, kuri savulaik bija notriekti virs Dienvidslāvijas, un kurus bija izglābuši četņiki.

15. jūlijā Miloševičam piesprieda nāves spriedumu, 17. jūlijā to izpildīja...

1948. gadā ASV prezidents Trumens pēc nāves piešķīra Mihailovičam Goda Leģiona ordeni.