Kādā no Meistaru vēstulēm, izlasot iespējams noskaidrot, ka līdz ar reliģijām komplektā nāk: "Magnētisms un neredzami rezultāti, kas seko kļūdainām, un fanātiskām ticībām."
“Ir simtiem tūkstošu faķīru, sanjasi un sadhu, kas dzīvo vistīrāko dzīvi, un tomēr, esot tādi, kādi viņi ir, uz nepareizā ceļa [...] Ticība dieviem un Dievam, vai kādas citas māņticības piesaista miljonus svešas ietekmes ap tiem, dzīvas vienības un spēcīgus aģentus tiem apkārt [...] Mēs nezuskatām par nepieciešamu vai ieguvumu zaudēt savu laiku ejot karā ar neattīstījušos, (tumšiem) Planetārajiem gariem, kuri sajūsminās, personificējot dievus vai reizēm labi zināmas personības, kuras dzīvojušas uz zemes. [...] nevis tos, ko sauc par velniem, bet nepilnīgi “Saprāti” (un to graujošās inteliģences), kas nekad nav bijuši piedzimuši uz šīs, vai kādas citas planētas vai sfēras [...] Tie ir hinduistu, un kristiešu un Muhameda, un visu citu fanātisko reliģiju un sektu pielūgsmes dievs un dievi; un kamēr viņu ietekme ir pār to pielūdzējiem, mēs nedomāsim vai nesaistīsimies vai nepretosimies to darbā, kamēr to ceļi nekrustos mūsējos, jo viņu Likums ir tumsa, nezināšana, graušana utt. [...] tie ir dabas personifikācija kā Šiva, Jehova un citi izgudroti mostri ar tumsonību tiem astē.” (“Mahatmu vēstules Sinnettam” Vēstule nr. 134.)
Un tagad var kļūt skaidra arī kāda cita Mahatmas vēstule, kurā “ēzopa valodā” stāstīts:
“Lieki jūsu mūsdienu vizionāri rāpo katrā spraugā un alā, bez izejas vai padziļinājuma, kuru meklē ieraudzīt; un vēl vairāk lieki, kad tie sauc skaļā balsī: “Eurika! (Atklāju! - piez.) Mums ir atklāsme no tā Kunga!” - jo tiem nav nekā tamlīdzīga. Tie ir tikai iztraucējuši sikspārņus, mazāk aklus par pašiem traucētājiem; kuri, jūtot tos lidināmies apkārt, ir sajaukuši tos ar enģeļiem - jo arī tiem ir spārni! Nešaubieties... tikai no pašas mūsu “Adamanta kalnu” virsotnes, un ne tās pakājē, kāds vispār ir spējis uztvert “visu” Patiesību, aptverot visu neierobežoto Horizontu...” “Mahatmu vēstules Sinnettam, 54. vēstule.
