Visvairāk runātā pasaules valoda ir mandarīnu (ķīniešu) valoda (885 miljoni cilvēku). Tajā runā aptuveni 70% no ķīnas iedzīvotājiem.
Trīspadsmit pasaules valodās runā vairāk par 100 miljoniem cilvēku – mandarīnu (ķīniešu), angļu, hindu, spāņu, krievu, arābu, bengāļu, portugāļu, malaiju-indonēziešu, franču, vācu, urdu.
Āfrikā tiek runāts aptuveni 1000 valodās.
Pasaulē ir 6500 (41,806 ) dzīvu valodu, taču apmēram 2000 no tām runātāju skaits nepārsniedz 1000.
Uzskata, ka visgrūtāk iemācāmā pasaules valoda ir basku valoda, kurā runā ziemeļrietumu Spānijā un dienvidrietumu Francijā.
Lielākā daļa Eiropas valodu pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
Sanskrits, avestas valoda un senslāvu valoda nekad nav bijušas par saziņas līdzekli sabiedrībā. Tas ir literatūras, kultūras un reliģijas valodas.
Rakstu valoda ar visilgāko nepārtraukto vēsturi ir ēģiptiešu valoda.
Japāņi izvairās no vārdiem „nē, nevaru, nezinu” it kā tie būtu lamu vārdi.
Ziemeļamerikas indiāņu odžibve (čipeva) valodā darbības vārdam ir 12 000 formu.
Ziemeļamerikas indiāņu tillamūk valodā vārdam var būt visvairāk priedēkļu - 30.
Vissenākais burts ir o, kurš nav mainījis savu ārējo izskatu kopš apmēram 1300. g. p. m. ē.
Valodas atšķiras arī pēc rakstības virziena – no kreisās uz labo, no labās uz kreiso, no augšas uz leju, no apakšas uz augšu.
Tabasaranu valodā (Dagestāna) ir visvairāk lietvārda locījumu - 48.
Visvairāk līdzskaņu fonēmu ir ubihu valodā - 80-85, vismazāk - Rotokas salas iedzīvotāju valodā - 6.
Visvairāk patskaņu fonēmu ir sedangu (Vjetnama) valodā - 55.
Visizplatītākais uzvārds pasaulē ir ķīniešu vārds Čang (Čaņ). Pasaulē ir vismaz 75 miljoni čangu.
